Dzintra Krievāne
(26.12.1940.-13.12.2022.)
Mūžības ceļā 13. decembrī devusies dzejniece Dzintra Krievāne. Liktenis viņai bija lēmis sākt sevi apzināties Rīgā, Kapseļu ielas bērnu namā, nezinot savu dzimšanas laiku, tautību un vecākus, kuri bija gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā. Kā toreiz dokumentos tika ierakstīts, Grieta Alisāne dzimusi 1940. gada 26. decembrī. Piecu gadu vecumā viņu uz toreizējā Ilūkstes apriņķa Asares pagastu atveda un vēlāk kļuva par viņas audžuvecākiem Otīlija un Jānis Krievāni.
Skolas gaitas Grieta uzsāka Asares četrklasīgajā pamatskolā, 1957. gadā beidza Gārsenes septiņgadīgo skolu jau kā Dzintra Krievāne, iestājās Aknīstes vidusskolā, bet pēc gada mācības pārtrauca, strādāja Asarē pārtikas veikalā, dziedāja korī, kura sastāvā 1960. gada vasarā piedalījās XIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā, 19 gadu vecumā devās uz Rīgu, kur mācījās vakarskolā, strādāja Izglītības ministrijā par kurjeri, mašīnrakstītāju, sekretāri, vēlāk – neredzīgo raksta tipogrāfijā kā korektore.
Brīvajā laikā viņa apmeklēja pasākumus, kuros piedalījās slaveni dzejnieki, zīmēja un gleznoja ar akvareļkrāsām dabas skatus, ziedus un apsveikumus, klausījās mūziku, dziedāja, spēlēja akordeonu, sāka dzejot 25 gadu vecumā, rakstīja arī tēlojumus, lūgšanas, atziņas…
No 1973. gada Dzintra dzīvoja Ilūkstē, strādāja par korespondenti laikrakstā „Avangards”, sētnieci, sanitāri poliklīnikā, bet 17 gadus kalpoja Ilūkstes katoļu draudzē, pārrakstot ar rakstāmmašīnu lūgšanas, dziesmas, grāmatas un citus tekstus.
Bērnībā viņa bija kristīta un 1958. gadā iesvētīta Asares luterāņu baznīcā, bet 42 gadu vecumā garīgu pārdzīvojumu iespaidā sāka rakstīt kristīgo dzeju un pārgāja katoļticībā, saņemot kristīto vārdu Margrieta. Dzintra ir teikusi: „Rakstu, lai atbrīvotos un atjaunotos, lai piepildītu pati sevi ar garīgo un caur to arī citus.”
Viņas dzejoļi publicēti Latvijas Neredzīgo biedrības žurnālā „Rosme”, žurnālos „Padomju Latvijas Sieviete” (vēlāk „Sieviete”) un „Solis”, laikrakstos „Dievmātes Vēstis”, „Katoļu Dzīve”, „Latgales Laiks” un „Ilūkstes Novada Vēstis”, Katoļu kalendārā 2001. gadā, Ilūkstes novada dzejas krājumos „Lūgums atvasaras saulei”, „Šī zeme nav lēta”, „Tava un mana Sēlija” un šogad izdotajā grāmatā „Ilūkste – Augškurzemes metropole”.
2014.gadā ar Ilūkstes novada pašvaldības finansiālu atbalstu tika izdots Dzintras Margrietas Krievānes dzejoļu krājums „Ceļā uz dvēseles Mājām”, kura vāka un katras nodaļas noformējumā ir viņas zīmējumi. 2020. gadā iznāca dzejoļu krājums „Tikšanās”, bet 2021. gadā – „Vasaras pēdās”, pateicoties draugu Ausmas Bērziņas, Alberta Kreņevska un Boļeslava Pintāna atbalstam. Viņiem Dzintra paliks atmiņā kā erudīta sarunu biedrene, kura interesējās gan par garīgām lietām, gan politiku, norisēm Latvijā un pasaulē, bet viņas dzejoļi – gaiši un labestības pilni.
Izvadīšana 16. decembrī pl. 12 no Ilūkstes kapličas.
Ar atvadu sveicieniem no draugiem –
Edīte Pulere
Foto:
Dzintra Krievane pie savas rakstāmmašīnas 2002. gadā (no Dz. Krievānes personīgā arhīva)
Esiet baltas pārslas
Esiet baltas kā pārslas,
Kopā lidojiet,
Zemi ar baltām domām apsedziet.
Mieru, mieru no Jēzus bērna
Pasaulei izlūdziet.
Viens otram piedošanu lūdziet,
Beidziet karot domās un vārdos.
Tas zemi naida ugunīs šausta.
Beidziet visu dalīt un pārdalīt.
Nevienam uz šīs zemes
Nekas nepieder.
Viss pieder vienīgi Dievam.
Lūdziet mieru,
Un tas jums tiks dots,
Lai godam dzīvi
Varētu nodzīvot.
(viens no pēdējiem dzejoļiem)
Latvijai
Es tevi apsedzu šodien
Ar sniegu baltu kā līgavu savu.
Tev šodien gaišu staru
No savas saules dāvinu,
Lai tu redzētu, ticētu,
Ka es esmu.
Tevi vadu pa gaismas taku.
Esi balta vienmēr –
Ne vien šodien,
Bet mūžu mūžos arvien.
(2022. gada 18. novembrī)