|
|
Dvietes pagasts
Dvietes pagasts atrodas Augšzemes A daļā, Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes novada Pilskalnes un Bebrenes pagastiem, kā arī Daugavpils novada Nīcgales, Līksnas pagastiem un ar Dunavas pagastu Jēkabpils novadā . Pagasta kopējā platība ir 11 840 ha. Dvietes pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenuma DA malā, Daugavas kreisajā krastā. Pagasta virsa pārsvarā ir lēzens līdzenums. Pagasta A robežu veido Daugava. Pārējās lielākās upes ir Dviete un Ilūkste. Pavasaros bieži ir lieli ledus sastrēgumi, to ietekmē Daugavas palienē, Dvietes un Ilūkstes lejtecē veidojas applūdumi līdz 5 km platā joslā. Neskatoties uz ilgstošu lauksaimniecisko darbību, Dvietes pagastā ir saglabājušās relatīvi lielas meža platības, kas aizņem 7341 ha jeb apmēram 62% no kopējās pagasta teritorijas. Pagasta kopējā platība ir 11 840 ha, no tiem 3389 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 7341 ha meži, 193 ha ūdeņi, 116 ha pārējās zemes. Uz 01.01.2010. pagastā dzīvo 668 iedzīvotāji, no tiem 111 līdz darbspējas vecumam, 414 – darbspējas vecumā, 143 – virs darbspējas vecuma. 87% no kopējā iedzīvotāju skaita ir latvieši, 5 % - krievi, 2% -poļi; 2%-lietuvieši un 3 % citas tautības.
Dvietes pagasta pārvaldePārvaldes reglamentu skatīt šeit
Dvietes pagastā darbojas šādas pašvaldības budžeta iestādes un struktūrvienības:
Uzņēmējdarbība: Dvietes pagastā ir 40 zemnieku saimniecības un 192 piemājas saimniecības. Pagastā ir 3 veikali: SIA „Ilta D”, z/s „KALNĀJI” un z/s „MADARAS”.
Sabiedrība: Pastāvīga draudze Dvietē nodibināta 1783.g. Sākotnēji Dvieti apkalpoja jezuīti no Ilūkstes. Ar draudzes locekļu un muižkunga grāfa Kazimira Plātera-Zīberga atbalstu 1864.gadā Dvietē tika uzcelta baroka stila mūra baznīca, veltīta sv. Staņislava Kostnas godam. Laika ritums skāra Dvietes draudzi un baznīcu, mainījās draudzes sastāvs,priesteri, arī pati baznīca ( pirmajā Pasaules karā sagrauti torņi, atjaunota, ik pa laikam remontēta). Patiesa aktivitāte Dvietes draudzē sākās ar 2004.gadu, sagaidot baznīcas, ko ļaudis dēvē par Dvietes sirdi, 140 gadu jubileju. Turpinot prelāta Jāņa Krapāna iesākto ( pēc atgriešanās no Ukrainas, kalpošanu Dievam uzsāka Dvietes draudzē), izmantojot draudzes locekļu ziedojumus un brīvprātīgo darbu, sponsoru un vietējās pašvaldības atbalstu, piesaistot finansiālos līdzekļus projektu veidā, veikts apjomīgs Dvietes baznīcas remonts, teritorijas labiekārtošana. 2008.gadā par draudzes locekļu ziedojumiem veikts remonts draudzes mājā, kurā ir ierīkota lūgšanu kapela, svētdienas skola bērniem. Ziemas mēnešos dievkalpojumi notiek kapelā. Apmēram 90% Dvietes pagasta iedzīvotāju ir katoļi, svētdienās dievkalpojumos dalību ņem 40 – 50 cilvēki. Ziemassvētkos,Lieldienās u.c. baznīcas svētkos dievlūdzēju skaits ir 200 – 250. Darbojas draudzes koris, diemžēl šobrīd bez vadītāja. Reizi gadā draudzes locekļiem ir iespēja doties ceļojumā uz citām draudzēm, baznīcām Latvijā,Lietuvā. Draudzes reliģisko un saimniecisko darbību no 2003.gada jūnija vada prāvests Edvards ZAKSIS, tālr. 26110935. Kopš 2004.gada aprīļa draudzes valdes priekšsēdētāja ir Ināra MUNCE, tālr. 29421927.
Tūrisma objekti: Ja vēlaties baudīt jauku atpūtu lauku mājā netālu no Daugavas, brauciet uz Dvietes pagasta „Liepziediem”. Gaidām Jūs maijā, jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī. „Liepziedos”piedāvā: divas guļamistabas, viesu istabu,ēdamistabu,virtuvi,dušu tualeti. Ja esat aktīvas dzīves cienītājs, piedāvājam: izbraucienus ar velosipēdu, braucienus ar laivu ( iepriekš pieteikties), ogot, sēņot mežā. Piedāvājam relaksēties lauku klusumā un mierā pēc pilsētā pavadītajām dienām. Tālr. uzziņām 29466687 – Astērija Kunicka.
Pagasta vēstureKurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ilūkstes, Dvietes u.c. apkārtējās muižas nodeva Zībergu dzimtai no Lejreinas Limburgas, 1781.-82.g. Kazimirs fon Zībergs ieguva savā īpašumā Dvietes muižu un sāka šeit organizēt ne tikai muižas saimniecību, bet arī pievērst katoļticībai vietējos iedzīvotājus, kas bija luterāņi. Tai laikā tagadējās muižas vietā dzīvojis kāds mežsargs vārdā Dvietiņš un domājams, ka no šī mežsarga uzvārda Dvietes pagasts dabūjis savu tagadējo nosaukumu. Pastāv arī citas versijas (teikas) par Dvietes nosaukuma rašanos. 1840.g. Dviete bija viena no lielākajām muižām Kurzemes guberņā, šeit bija 100 zemnieku sētas ar 2716 iedzīvotājiem. 1842.g. Zībergi Dvietē dibināja arī skolu, lai palielinātu ietekmi tautā. Par cik pašvaldības arhīvs iznīcināts 1.Pasaules kara laikā, tad pēc privātiem avotiem zināms, ka Dvietes pagasts dibināts pēc zemnieku atsvabināšanas no muižas klaušām, apmēram 1863.gadā.
|




