Stājas spēkā administratīvi teritoriālā reforma

Stājas spēkā administratīvi teritoriālā reforma

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Augšdaugavas novadā apvienos Daugavpils un Ilūkstes novadu.

Jauno Balvu novadu veidos līdzšinējais Baltinavas novads, Balvu novads, Rugāju novads un Viļakas novads.

Bauskas novadā apvienots Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads.

Cēsu novadā apvienos Cēsu, Amatas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu.

Dienvidkurzemes novadā iekļausies Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novads.

Jauno Dobeles novadu veidos Dobeles, Auces un Tērvetes novads.

Jēkabpils novadā apvienoti Jēkabpils, Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadi, kā arī Jēkabpils pilsēta.

Jelgavas novadā apvienos Jelgavas un Ozolnieku novadu.

Krāslavas novadā turpmāk tiks iekļauts Krāslavas un Dagdas novads.

Kuldīgas novadā pēc reformas iekļauts Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novads.

Ķekavas novads tiek apvienots ar Baldones novadu un turpmāk sauksies par Ķekavas novadu.

Limbažu novadā apvienoti Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadi.

Ludzas novadu veidos Ciblas, Krāslavas, Ludzas un Zilupes novads.

Jauno Madonas novadu veidos Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Madonas novads.

Mārupes novads tiks apvienots ar Babītes novadu un turpmāk sauksies Mārupes novads.

Jauno Ogres novadu veidos Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novads.

Preiļu novadā ietilps Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novads.

Rēzeknes novads tiks apvienots ar Viļānu novadu.

Ropažu novadā apvienos Ropažu, Garkalnes un Stopiņu novadu.

Saldus novadu apvienos ar Brocēnu novadu un jaunā pašvaldības sauksies Saldus novads.

Saulkrastu novadu apvienos ar Sējas novadu, saglabājot Saulkrastu novada nosaukumu.

Siguldas novadā apvienos Siguldas, Inčukalna, Krimuldas un Mālpils novadu.

Smiltenes novadu veidos Smiltenes, Apes un Raunas novads.

Talsu novadā iekļaus četras pašvaldības – Dundagas, Mērsraga, Rojas un Talsu novadu.

Tukuma novadā apvienos Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas novadu.

Savukārt Valmieras novadā darbosies līdzšinējās astoņas pašvaldības – Valmieras pilsēta, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novads.

Teritoriālās pārmaiņas neskars Alūksnes, Gulbenes, Līvānu, Olaines, Salaspils, Valkas, Ventspils un Varakļānu novadu, kā arī septiņas valstspilsētas – Daugavpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu un Ventspili.

Daudzu pašvaldību pārstāvji nebija apmierināti ar plānoto reformu un vērsās Satversmes tiesā. Lielākoties prasības netika apmierinātas, izņemot attiecībā uz Varakļānu novadu, Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu.

Varakļānu novadu bija nolemts pievienot Rēzeknes novadam, bet līdz ar Satversmes tiesas spriedumu, kas Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam atzina par neatbilstošu Satversmei, Rēzeknes novadā iekļauts tikai Viļānu novads. Pagaidām Rēzeknes un Varakļānu pašvaldības turpinās darbu kā patstāvīgas teritoriālās vienības.

Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi 1.oktobrī atsevišķi sanāks septembrī ievēlētā Varakļānu novada dome un Rēzeknes novada dome, Varakļānu novada pašvaldībā un Rēzeknes novada pašvaldībā iecelta pagaidu administrācija.

Satversmes tiesa arī atzina par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam. Taču tiesa ir devusi pārejas periodu sprieduma izpildei līdz nākamajam gadam, līdz ar to Ilūkstes novads pagaidām iekļauts Augšdaugavas novadā, bet Ozolnieku novads – Jelgavas novadā.

Šīs administratīvi teritoriālās reformas mērķis, saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju, ir valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana, racionāla budžeta līdzekļu izlietošana, reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri ar to lauku teritorijām saistīti vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā, efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšana, pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas samazināšana un pašvaldību patstāvības stiprināšana, lai tās spēj izpildīt pašvaldībām likumos uzdotās funkcijas.

Šodien plkst.10 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīkos tiešsaistes preses konferenci par Administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Preses konferencē piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) un ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālajos jautājumos Ilze Oša.

Ministrijas pārstāvji informēs par galvenajām izmaiņām, reformai stājoties spēkā. Preses konferencē informēs arī par vietvaru turpmāko darbu un veicamajiem uzdevumiem, kā arī par ministrijas paveikto, palīdzot pašvaldībām gatavoties reformas ieviešanai.

Pirmā visaptverošā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā noslēdzās 2009.gada 1.jūlijā, kad beidzās rajonu padomju pilnvaras. Tās galvenais mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Avots: LETA



Skip to content