Subates Mikeļa Ercengeļa Romas katoļu baznīca (1576.g.)
1831. gadā vecās koka baznīcas vietā, kas bija celta uz senās kapsētas, uzcēla tagadējo Subates mūra baznīcu. Celšanas darbus subsidēja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs. Baznīcu iesvētīja sv. Miķeļa Ercenģeļa godam. Celta tā no laukakmeņiem, bez torņiem, senbazilikas stilā, 30 x 16 x 9 m liela. Baznīcai trīs ārējās durvis un 14 logi. Apkārt baznīcai pagalms ar mūra žogu. Vienā laikā ar baznīcu, tās priekšā ir uzbūvēts no laukakmeņiem zvanu tornis ar vārtiem. Tornī viens bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa īpatnējs koka krusts no 1889. gada. Žogam betona jumts. Baznīcai cinkota skārda jumts, kas segts 1976. gadā.
Baznīcas griesti koka, sānu jomās segti taisni, bet vidējā jomā lokveidīgi, kurus 1934. gadā uzbūvēja dekāns A. Piebalgs. Griesti balstās uz 6 koka pīlāriem, kuriem mūra pamats. Kori balsta 4 kolonnas. Baznīcā trīs altāri. Grīda no cementa flīzēm. Lielais altāris izmūrēts 1937. gadā renesanses stilā. Altārim vidū liels krucifikss ar Dievmātes un sv. Apustuļa Jāņa figūrām. Tām priekšā aizlaižama Sāpju Dievmātes glezna. Virs altāra uzraksts «Ecce Mater Tua».
Sānu altāri celti no koka romāņu stilā. Labās puses altārī sv. Miķeļa Ercenģeļa glezna, kur uz kronšteina novietots pāvesta sv. Gregora tēls. Kreisajā pusē Dievmātes ar Jēzus Bērniņu glezna. Te uz kronšteina novietots sv. Alfonsa Liguori tēls. Baznīcas vidū 14 soli un presbiterijā 2. Biktskrēsli 4. Uz koriem septiņu reģistru ērģeles. Baznīcā elektriskā apgaismošana kopš 1937. gada. Lielajā altārī antipedijā ir kokgriezumā “Pēdējo vakariņu” attēlojums pēc Leonardo da Vinči gleznas. Šāds altāra antipedijs ir Balvu baznīcā, ko bija griezis prāvests A. Rimovičs. Subatē šo antipediju izgatavoja prāvesta A. Rimoviča radiniece Baļuļs.