Bebrenes  Romas katoļu baznīca

(1796.g.).

 

       Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīcas arhitektūrā jaušamas klasicisma stila iezīmes. Tā būvēta 1797. –1883. gadā. Baznīca un blakus būvētā Bebrenes muižas pils (1896.g.) ir izkārtotas uz vienas kompozīcijas ass. Pirmajā pasaules karā vācieši Bebrenes baznīcā ierīkoja kara lazereti. Baznīcai bija ļoti augsti logi. Tos visus no apakšas aimūrēja, tā saīsinot mazākus. Tādi bez izmaiņām tie ir arī šodien – saīsināti. .Bebrenes Romas katoļu baznīcas ārējais veidols ir vienkāršs. Baznīcas ēkas izmēri ir 25 x 15 x 8 m. Tai klāt ir presbiterija daļa (7 x 6 m). Presbiterija abās pusēs ir sakristejas un virs tām kora telpas un noliktavas. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Kā atsevišķa celtne blakus baznīcai ir zvanu tornis. Tajā atrodas divi zvani (lielais un mazais). Šī celtne kalpo arī kā galvenie ieejas vārti baznīcas dārzā.Dārzu ierobežo zems mūra žogs. Bebrenes baznīcas ārējā veidola interesantākā iezīme ir tā, ka tai ir sienas apgleznojumi, kuri Latvijā bieži nav sastopami. Uz sienām attēloti divi evaņģēlisti. Vēl uzmanību piesaista arī tā sauktie “aklie logi”. Tie it kā vizuāli pagarina stikloto logu. Lai padarītu baznīcu interesantāku un bagātāku, tā ir krāsota divos toņos – baltā un krēmkrāsas.