Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)

Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)

***Aktualizējot jautājumu par Sēlijas kā atsevišķa reģiona pastāvēšanu, kā arī iepazīstinot ar Latvijas piektā novada kultūras un vēstures vērtībām, sabiedriskās dzīves izpausmēm un personībām, 28. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) ar daudzveidīgu sarunu un aktivitāšu programmu norisinājās pasākums „Sēlijai būt!”.

***Caur Sēlijas patriota, akadēmiķa Jāņa Stradiņa degsmi mēs, sēļi, esam atraduši savu identitāti, savu esību un sapratuši savu nozīmi visas valsts vēsturē, un saprotam, ka mums pieder sava zeme – Sēlija.

***„Trīs zvaigznes Latvijas Republikas ģerbonī un Brīvības pieminekļa vainagojumā simbolizē trīs vēsturiskās administratīvās sastāvdaļas, no kurām izveidojās Latvijas Republika. Šis skaitlis nesaskan ar Latvijas Republikas Satversmē minētajiem apgabaliem – Vidzemi, Kurzemi, Zemgali, Latgali. Šis dalījums vēsturiski un kultūrģeogrāfiski lielā mērā ir ne gluži precīzi nosacīts, un tajā nefigurē piektā, prāvākā, senā cilts – sēļi. Nav Sēlijas. Sēlija var tikt definēta dažādi: gan kā senās sēļu cilts areāls, gan kā etnogrāfisks novads ar mīkstajām, sēliskajām izloksnēm, gan kā kultūrvēsturisks novads ar īpatnēju mentalitāti, ar savām kultūrvēsturiskajām īpatnībām, taču tas ir arī potenciāls administratīvi teritoriāls veidojums, apgabals, apriņķis, novads. 1989. gadā, kad tika dibināts Rīgas Sēļu klubs, pateicoties Sēlijas pilsētu un pagastu iedzīvotāju ierosmēm, sāka veidoties vietējo latviešu pašapziņa, novadnieciskās piederības izjūta. 1995. gadā Ilūkstē tika dibināta Sēļu asociācija.

***Novada kultūrvēsturiskā dzimšana nav šķirama no novada ekonomiskās attīstības. Nav šaubu, ka administratīvi teritoriālais iedalījums jāsaista ne tikai ar saimniecību pašreizējām realitātēm un nākotnes vīzijām, bet arī ar vēsturisko ģeogrāfiju un kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Šajā ziņā apstrīdams ir nodoms Sēliju iekļaut Latgales apgabala sastāvā, tas šo novadu darītu tikai atpalikušāku un trūcīgāku. No kultūrvēsturiskā un zinātniskā viedokļa, pievienot vēsturisko Sēliju citas vēsturiskas mentalitātes un attīstības novadam – Latgalei – šķiet nepamatoti. Reformai jāveidojas dialogā starp varas orgāniem un tautu. Un tai jānotiek harmoniskas Latvijas nākotnes vārdā, – tas ir rakstīts pirms 20 gadiem (autors – akadēmiķis Jānis Stradiņš), bet izklausās kā šodien,” uzrunā teic LNB direktors Andris Vilks, atzīmējot, ka tieši tādēļ Sēlijai veltītā diena Gaismas pilī ir svarīgs akcents visas Latvijas kontekstā. „Šodien esam satikušies, lai runātu par aktuālām problēmām un jautājumiem, kas skar arī administratīvi teritoriālo reformu. Runāsim par tēmām, kas iedalītas divos būtiskos virzienos: saknes un identitāte, un otrs – mobilitāte un nākotne. Atgriezīs savējie savējos! – Tādēļ ir svarīgi runāt par šim tēmām,” uzsvēra A. Vilks, „ja mēs noliedzam šodien novadus, ja noliedzam novada patību, tad mēs sāksim noliegt arī izloksnes, dialektus, noliegt valodu, beigu beigās noliegt arī visu valsti, un tas nedrīkst notikt! Sēlijai būt!”

***Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētāja vietnieks, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna savā uzrunā atsaucās gan uz Sēlijā dzimušo Jāni Raini, gan akadēmiķa Jāņa Stradiņa ieguldījumu Sēlijas vārda nešanā. „Mēs lūgsim mūsu māti Latviju, lai viņa saņem drosmi un atzīst savu pameitu Sēliju, kas reiz bija zudusi, bet nu viņa ir atnākusi un ir dzīva, uzņemties rūpes un nolikt blakus un dot mīlestību tāpat kā savām citām meitām – Zemgalei, Kurzemei, Vidzemei, Latgalei. Mīļie sēļi, neticēsim meliem, maldugunīm, kas tiek liktas uz mūsu ceļa, uz šī reformu ceļa, kas mūs sola vest pa platu, līdzenu, taisnu ceļu laimīgā nākotnē. Iesim pa savu ceļu, lai tas ir šaurs, līkumains, grumbuļains, bet iesim, sēļi, stipri pie sava mērķa. Un lai mēs skaļā un uzstājīgā balsī varētu teikt „Sēlijai būt!” –  tā S. Rāzna.

***Pasākuma turpmāko gaitu vadīja mūsu novadnieki – Jānis Pleps (jurists, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs, kā arī bijušā  Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa konstitucionālo tiesību padomnieks) un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jēkabs Reinis.

***Par reģionu attīstībai būtiskiem jautājumiem diskutēja Zbigņevs Stankevičs, Alberts Sarkanis, Rūta Muktupāvela, Laura Dimitrijeva, Ineta Timšāne, Ineta Zībārte, Kaspars Ādams, Juris Vectirāns un Raita Karnīte. Sarunas vadīja Jānis Pleps. Sarunu tēmas: „Sēļu saknes un identitāte” (Sēlija un sēļi, sēliskā izloksne, kultūrvēsturiskā piederība); „Jauni uzņēmēji savā novadā” (uzņēmējdarbība Sēlijā, valsts un pašvaldību atbalsts, attīstības iespējas); „Sēlijas nākotnes perspektīvas” (Sēlijas nākotne, administratīvi teritoriālā reforma, Sēlijas stiprās un vājās puses). Sarunas noslēdza Velta Čebotarenoka.

***Iepazīt Latvijas piekto novadu bija iespējams arī caur daudzveidīgo kultūras programmu. Sarīkojumā uzstājās Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas”, folkloras kopas „Ritam”, „Kāre”, „Dignojīši” un „Lauce”, kapela „Digna”, VPDK „Augšzeme”,  VPDK „Deldze”, VPDK „Solis” un JDK „Landi”, VPDK „Ieleja”, VPDK „Atvars”, VPDK „Sēļi” un JDK „Ance”, kā arī mākslinieki ar sēļu saknēm – Elīna Šimkus, Armands Siliņš un Ieva Akuratere. Visas dienas garumā skanēja sēļu valoda un dziesmas, darbojās mājražotāju un amatnieku tirdziņš. Jāatzīmē, ka tieši mūsu novada rokdarbnieču darināta bija lielā Sēlijas karoga krāsu šalle, kas pasākuma dienā rotāja Raiņa pieminekli pie LNB. Pasākuma laikā jebkuram interesentam bija iespēja doties arī  virtuālajā ceļojumā pa Sēliju un apmeklēt LNB oranžērijā izvietoto Sēlijas novadu apvienības veidoto izstādi „Sēlijai būt!”. Sajust Sēliju tika aicināti arī mazākie bibliotēkas apmeklētāji un viņu vecāki – LNB Bērnu literatūras centrā bija piedāvāta īpaša programma bērniem.

***Savās pārdomās par Sēlijā piedzīvoto un sajusto un asprātīgās piezīmēs par sēļiem dalījās arī mūziķis Kārlis Kazāks, kurš vairākkārt ir ceļojis pa Sēliju un iepazinis sēlisko izloksni. Pasākuma apmeklētāji saņēma arī video sveicienu no režisora Sandija Semjonova, kurš šovasar uzņēma dokumentālo filmu „Neatklātā Sēlija”, kas četrās sērijās nonāks uz televīzijas skatītāju ekrāniem šī gada nogalē. Sandijs uzsvēra: „ Ja tagad tiktu būvēts Brīvības piemineklis, tad būtu nevis trīs zvaigznes, bet piecas. Un piektā pilnvērtīgā zvaigzne būtu Sēlija! Filma „Neatklātā Sēlija” arī, zināmā mērā, simbolizē to, ka ir daudz neatklāta, un mēs to vēlamies parādīt no jauna, jaunā gaismā, pacelt to citos augstumos. Lai mums izdodas!”

***Sēlijas diena Gaismas pilī ir vēsturisks notikums, kad kā uzmundrinājumā, stiprinājumā un lūgšanā mūsu sirdis caurstrāvoja vārdi un pārliecība – „Sēlijai būt!”. Sēļi ir viena no baltu tautām, kas atstājusi paliekošas pēdas latviešu tautas izveidē, un arī šodien Sēlija ir Latvijas piektā zvaigzne!

***Paldies visām Sēlijas novadu apvienības pašvaldībām un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai par ieguldīto darbu pasākuma organizēšanā!

 

Vairāk fotogrāfiju – FOTOGALERIJĀ

VIDEO ieskats pasākumā “Sēlijai būt!”
Pasākuma “Sēlijai būt!” I saruna “Sēļu saknes un identitāte” VIDEO
Pasākuma “Sēlijai būt!” II saruna “Jauni uzņēmēji savā novadā” VIDEO
Pasākuma “Sēlijai būt!” III saruna “Sēlijas nākotnes perspektīvas” VIDEO

 

Ilūkstes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Madara Pavlovska

Foto: Kaspars Siliņš


Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)
Latvijā skan: „Sēlijai būt!” (VIDEO)