Kūdras nozares attīstības perspektīvas Nīcgalē

Kūdras nozares attīstības perspektīvas Nīcgalē

23. septembrī norisinājās Augšdaugavas novada Attīstības komitejas izbraukuma sēde, kurā komitejas locekļi tikās ar kūdras ieguves uzņēmuma SIA “Laflora” valdes priekšsēdētāju Uldi Ameriku, kā arī citiem uzņēmuma pārstāvjiem, lai iepazītos ar uzņēmuma plāniem Nīcgales kūdras purvā. Attīstības komitejas priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts skaidro, ka pašvaldībai sadarbībā ar valsti un ministriem jāizdara viss nepieciešamais, lai kūdras nozarei būtu nākotne, jo, kā zināms, Latvija ir viens no lielākajiem kūdras eksportētājiem ES. Viņš atzīst, ka, tiekoties ar zemkopības un ekonomikas ministriem, esot saņemtas zināmas garantijas, ka Latvija nacionālajā līmenī darīs visu iespējamo, lai saglabātu kūdras nozari.

Degradēto teritoriju attīstības projekti

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldībās” ietvaros Augšdaugavas novadā tiek realizēti vairāki uzņēmējdarbības attīstības objekti, kuri tiek realizēti ar mērķi atgriezt degradētās teritorijas ekonomiskajā apritē. Sadarbības projekta Nr.5.6.2.0/17/I/036  “Dienvidlatgales pašvaldību teritoriju pilsētvides revitalizācija ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai” ietvaros Augšdaugavas novadā tiek attīstītas 3 degradētās teritorijas – Višķu, Sventes un Nīcgales pagastā. Projekta kopējās izmaksas sastāda 6,6 miljoni eiro, no kuriem tieši Augšdaugavas novadam tiek novirzīti 2,5 miljoni. Sventē projekta ietvaros ir izveidota jauna pārtikas produktu ražotne ar noliktavām, inženierkomunikācijām un piebraucamajiem ceļiem un laukumiem. Šajā objektā saskaņā ar noslēgto nomas līgumu savu saimniecisko darbību attīstīs SIA “EKA Paipalas”. Višķu pagastā projekta ietvaros tika atjaunots pašvaldības ceļš  98-61 “Peipiņi – Lukna” un Klēts ielas Vīgantu ciemā, kur darbojas  AS “Latgales bekons” un SIA “Agraris”. Tika izveidots arī ciema apgaismojums, kas ir ieguvums gan uzņēmējam, gan iedzīvotājiem. Nīcgales pagastā projekta ietvaros tika pārbūvēts pašvaldības ceļš “Vingri – Purvs” kā funkcionālais savienojums, kurš nodrošina piekļuvi līdz SIA  “Laflora” teritorijai. SIA “Laflora” ir viens no lielākajiem kūdras ieguvējiem un kūdras produktu ražotājiem Latvijā, kas ražo kūdras produktus ar augstu pievienoto vērtību, kuri nepieciešami mežsaimniecības, dārzkopības un dekoratīvo augu un to stādu audzēšanai.

SIA “Laflora” turpmākās attīstības plānos ir jaunas kūdras fasēšanas ražotnes izveide un kūdras inovāciju pētniecības centra attīstība Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā.

Kā skaidro Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa, gatavojoties jaunajam Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam, saimnieciskās darbības attīstības sekmēšanai novada teritorijā ir ieplānotas vairākas projektu ieceres, t.sk. SIA “Laflora” attīstības iespējas, kuras pašvaldība ir iesniegusi iekļaušanai Latgales plānošanas reģionam attīstības plānošanas dokumentos, kā arī ir iestrādātas  Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada jaunajos attīstības plānošanas dokumentos.

Uzņēmuma plāni Nīcgalē

SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks prezentēja uzņēmuma stratēģiju un ieceres Latgales reģionā. Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums nozarē darbojas jau no 1995. gada ar galveno bāzi Jelgavas pusē. Iegūto kūdru, kūdras substrātu un citus produktus, kurus izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā (dekoratīvo augu un koku stādu audzēšanai), eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm. Uzņēmuma apgrozījums ir 22,2 miljoni eiro, nodokļos valstij iemaksāti 3,4 miljoni eiro, nodarbināto skaits – 290 (2020. gadā). Vidējā alga uzņēmumā – 2000 eiro mēnesī.

Nīcgales kūdras purva platība ir 337,38 ha ar kopējiem kūdras krājumiem virs 980 000 tonnu. Pēc uzņēmuma pārstāvju teiktā, kūdras atradnes derīguma termiņš ir vismaz līdz 2063. gadam.

Ik gadu nodarbināto skaits Nīcgales kūdras purvā pieaug. Ja 2016. gadā tajā darbojās 26 darbinieki, tad 2020. gadā tie bija jau 62 cilvēki. Nodarbinātie pārsvarā ir no Augšdaugavas novada, neliels daudzums arī no Līvānu novada. Pēc attīstības projektu īstenošanas darbavietu skaits varētu pieaugt līdz 167.

“Latgale, kas ir vislielākais kūdras resursu turētājs Latvijā ar vislielākām iespējām šo resursu izmantot, līdz šim bija atradusies pabērna lomā,” teic U. Ameriks. Vispirms uzņēmums vēlas attīstīt kūdras pārstrādes rūpnīcu Nīcgalē, kur plāno ražot dārzkopības kūdras produktus, kā arī celtniecības, siltumizolācijas, iekštelpu apdares materiālus no kūdras, radot vismaz 25 darbavietas. Šobrīd visa iegūtā produkcija tiek vesta uz Jelgavas pārstrādes rūpnīcu, kas ir saimnieciski neizdevīgi, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Turpmākie plāni paredz arī kūdras inovāciju pētniecības centra un eksperimentālās ražotnes produktu aprobācijai attīstību. Šo projektu mērķis būs modernizēt kūdras nozari, izstrādājot jaunus kūdras izmantošanas veidus, vienlaicīgi palielinot saražotā produkta pievienoto vērtību. Ne mazāk svarīgs jautājums būs mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas ražošanas procesā. Centrā varētu izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus ar daudz augstāku pievienoto vērtību, ražojot jaunos substrātus, filtrus, celtniecības materiālus, u.c. Šajā centrā varētu tapt līdz 30 jaunām darbavietām. Vēl viens no projektiem Nīcgalē paredz siltumnīcu kompleksa izbūvi jaunstādu audzēšanai. Tajā varētu atrasties līdz 4 siltumnīcām 2 – 5 ha platībā, kur audzētu vasaras puķes, dārzeņus, meža stādus. Siltumnīcu projektā varētu tapt līdz 50 darbavietām.

“Zinātnieki jau pēta iespējas par litija akumulatoru aizstāšanas iespējām ar kūdras akumulatoriem. Pētījumi šajā nozarē aizgājuši diezgan tālu. Redzam, ka kūdras resurss var iegūt ārkārtīgi lielu nozīmi ar lielu pievienoto vērtību”, turpina U. Ameriks. “Tādēļ vēlreiz pateicos mūsu partneriem novada domē, jo līdz šim bijām ieguvuši lielu izpratni un atbalstu mūsu idejām, un pašvaldības uzbūvētais pievedceļš ir tikai pirmais posms.”

Uzņēmums nākotnē vēlas īstenot arī vēja parka būvniecību, lai ar zaļo enerģiju nodrošinātu pašpatēriņu kūdras produktu ražotnē, un, iespējams, arī tuvākos uzņēmējus.

Kopējās indikatīvās investīcijas pēc uzņēmuma aplēsēm varētu sasniegt vairāk nekā 21 miljonu eiro, bet pirmais no projektiem jeb kūdras pārstrādes ražotne varētu izmaksāt ap 5 miljoniem eiro. “Priekšā mums stāv nopietns darbs, lai realizētu visas ieceres, un piesaistītu nepieciešamo finansējumu. Plāni ir ambiciozi, bet tie ir realizējami un, teikšu tā, ir ekonomiski pamatoti,” rezumē SIA “Laflora” vadītājs.

Pašvaldība iet pretī uzņēmējam

Lai nodrošinātu minētās saimnieciskās darbības attīstību, komersants ir vērsies Daugavpils novada domē ar lūgumu rast iespēju uzlabot pašvaldības autoceļa Vingri – Purvs (76-3) tehnisko stāvokli, kas savieno ražotnes vietu ar vietējās nozīmes autoceļu Joņupe – Keramzīta rūpnīca – Nīcgale.

2020. gada 27. februārī Daugavpils novada domes deputāti atbalstīja lēmumu papildināt sadarbības projektu ar Daugavpils pilsētas domi Nr. Nr.5.6.2.0/17/I/036 “Dienvidlatgales pašvaldību teritoriju pilsētvides revitalizācija ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai” un iekļaut papildus aktivitātes Nīcgales pagasta degradētās teritorijas revitalizācijai. Projekta ietvaros tika veikta pašvaldības ceļa “Vingri-Purvs” pārbūve, tādējādi nodrošinot komersantiem, kuri plāno paplašināt savu saimniecisko darbību, atbilstošas kvalitātes publisko infrastruktūru. Kopumā pašvaldības ceļa pārbūvē investēti 319 970,40 eiro. Septembra beigās ir plānota šī ceļa pieņemšana ekspluatācijā.

Lielākie komersanti, kuriem šī publiskā infrastruktūra ir nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanai ir SIA “Jaundīķi” un SIA “Laflora”.

Autors un foto: Dainis Bitiņš