Izglītības un zinātnes ministre: “Arī mazās skolas ir labas”

Izglītības un zinātnes ministre: “Arī mazās skolas ir labas”

4. februārī Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece viesojās Augšdaugavas novadā, apmeklēja divas izglītības iestādes – Vaboles vidusskolu un Silenes pamatskolu, kā arī tikās ar pašvaldības un izglītības jomas pārstāvjiem novada kultūras centrā “Vārpa”.

Pirmajā pieturas vietā – Vaboles vidusskolā, ministre apskatīja mācību telpas, iepazinās ar skolas vēsturi un aktualitātēm, bet vēlāk notika tikšanās ar vidusskolas administrāciju, skolotājiem, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieku Vitāliju Aizbaltu.

“Katru mēnesi, praktiski katru piektdienu mēģinu apceļot Latvijas novadus un iepazīties ar izglītības iestādēm klātienē. Ļoti svarīgi būt ne tikai Rīgā, Pierīgā, bet arī attālākos valsts reģionos.”

Maza skola – lieli sasniegumi

Vaboles vidusskola ir zināma ar daudziem sasniegumiem izglītībā, neskatoties uz to, ka audzēkņu skaits tajā ir samērā neliels. Vidusskolas direktore Elita Skrupska iepazīstināja ministri ar izglītības iestādes sasniegumiem.

Skolu reitinga 2020. gada apbalvošanas ceremonijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Vaboles vidusskolai tika pasniegta “Lielā Pūce”, kas izglītības iestādei tiek piešķirta jau otro gadu pēc kārtas. Balvas tika pasniegtas arī Draudzīgā aicinājuma fonda ietvaros par “izcilu” mācību darba organizāciju, ka arī balvu angļu valodas skolotājiem par “izciliem sasniegumiem angļu valodas mācīšanā.” Šīs balvas reitings tiek veidots, pamatojoties uz audzēkņu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos visos pamatpriekšmetos, sākot ar eksaktajiem līdz humanitārajiem. Skolā ir pietiekoši daudz izcilnieku. 6% audzēkņu mācās ar augstākajiem vērtējumiem (9 vai 10), bet pamatdaļa (55% audzēkņu) saņem 6, 7, vai 8 balles.

“Vaboles vidusskola ir labākā matemātikā centralizētajos eksāmenos ne tikai Augšdaugavas novadā, bet arī, ja salīdzinām ar Daugavpils pilsētu,” atzīmēja V. Aizbalts. Arī Latvijas mērogā Vaboles vidusskolai nav priekšā liels daudzums skolu matemātikas apguvē, turpināja domes priekšsēdētāja vietnieks. Līdzīgi sasniegumi ir arī latviešu valodā. Tam par pamatu kalpo atbildīga attieksme gan no skolas vadības, gan no pagasta un pašvaldības puses.

Sarunas laikā ar ministri tika apspriesti arī daudzi kārtējie jautājumi izglītības jomā, kas skar gan skolotājus, gan audzēkņus.

Vairāk varas pašvaldībām

“Nevaru atbildēt par iepriekšējiem ministriem, bet es pieturos pie tēzes, ka mazās skolas nav nekāds ļaunums,” uzsvēra A. Muižniece. Pēc ministres teiktā, naudai būtu jānāk nevis skolai, bet pašvaldībai, lai attiecīgā vietvara varētu pati sakārtot savu saimniecību, vienlaicīgi atzīmējot, ka visā valstī ir jākārto skolu tīkls, kas ļaus atbrīvot līdzekļus tiem mērķiem, kurus šobrīd vienkārši nevar sasniegt, neskatoties uz to, ka finansējums izglītības jomai valstī ir pietiekošs. Viņasprāt būtu jāatsakās no stingras skolēnu skaita noteikšanas konkrētās skolās, jo var pastāvēt skolas gan ar 1000, gan arī ar 100 izglītojamajiem. Izglītības un zinātnes ministrija turpmāk balstīsies nevis uz skolotāju skaitu skolā vai slodzēm, bet uz skolēnu/skolotāju proporciju, kas arī ļaus sakārot algu jautājumu. Pēc ministrijas aprēķiniem resursu pietiek, lai jau šobrīd nodrošinātu skolotājiem algas 1200 eiro apmērā, bet tieši skolotāju/skolēnu nepareizās proporcijas dēļ valsts nevar atļauties to izdarīt.

Pieturos pie tēzes, ka mazās skolas nav nekāds ļaunums

A. Muižniece

“Katrā apdzīvotā vietā ir savas individuālās lietas, kas ir jāsaglabā un jāstiprina. Tieši pašvaldībai būtu jābūt noteicošai lomai, jo IZM nekad nevarēs zināt, kas konkrēti notiek Vabolē un citviet. Skolu direktori sadarbībā ar pašvaldību paši uz vietas var labāk saplānot un atrisināt daudzas lietas.”

Vairāk lasīt šeit