Esam stipri savu ozolu paēnā!

Esam stipri savu ozolu paēnā!

***Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aprīļa sākumā prezentēja jauno administratīvi teritoriālo reformu, kurā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 uz 35. VARAM piedāvātajā administratīvi teritoriālajā dalījumā paredzēts, ka pašvaldības veidosies ap lielākām pilsētām un attīstības centriem un bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala.

***Ilūkstes novads reformas provizoriskajā kartē apvienots ar Daugavpils novadu un Daugavpils pilsētu (vairāk par reformu lasiet ŠEIT).

     Ilūkstes novads kā atsevišķa administratīvi teritoriālā vienība tika izveidots 2003. gadā. Ilūkstes novada pašvaldība, balstoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ar kuru tika noteikts vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums, atbilst visiem administratīvās teritorijas izveides kritērijiem.

     Ilūkstes novada pašvaldība pilnībā atbild par savas teritorijas pārvaldīšanu, patstāvīgi un pilnvērtīgi nodrošina visas likumos noteiktās autonomās funkcijas, iedzīvotājiem tiek nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvi pakalpojumi.

     Ilūkstes novada pašvaldība katru gadu veido uz attīstību vērstu budžetu un iegulda finanšu līdzekļus novada attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu būvniecībā un atjaunošanā, nepārtraukti veic ieguldījumus novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.

***Reforma sabiedrību ir satricinājusi, arī mūsu novada ļaudis jau pauž savu viedokli par iecerētajām teritoriālajā izmaiņām (VIDEO).

 

Lauksaimniece Ineta Timšāne (ZS „Laimes”):

***Ikvienam cilvēkam ir svarīga stabilitātes sajūta, ko Ilūkstes novadā var just ik dienu. Par to liecina arī jaunu cilvēku izvēle veidot ģimenes mūsu novadā. Svarīgi ir just to, ka novada centrs ir pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, jo tas nodrošina kustību un enerģiju ikdienā – uzņēmējdarbībā, veselības aprūpē, izglītības jomā un kultūras dzīvē.

***Arī lauksaimniecībā novadā ir kas īpašs, ko grūti definēt, bet ir izveidojusies sajūta, ka dzīvo Sēlijas sirdī, kur augi zaļo zaļāk un to augļi ir saldāki.

 

Uzņēmēja Silvija Razminoviča (viesu māja „Dzintari”):

***Ilūkstes novadā esmu dzimusi un augusi, te saskatu perspektīvas attīstībai, tādēļ iestājos par sava  novada saglabāšanu. Kam šī reforma ir vajadzīga? Esam no daudzskaitlīgajām reformām dažādās jomās jau noguruši. Uzskatu, ka administratīvi teritoriālā reforma ir jāaptur, jo tā nav tautas iniciatīva, tautas vēlme, bet gan kārtējais politiskais „gājiens”.

 

Ilūkstes Raiņa vidusskolas direktore Velta Šterna:

***Ilūkstes novadā dzīvojam piecpadsmit gadu. Esam pieraduši pie tā, ka viss ir tepat blakus, pieejams, ar roku sasniedzams. Esam pieraduši pie tā, ka mums apkārt ir sakopta, skaista vide.

***Mums, dzīvojot savā novadā, ir iespēja saņemt veselības aprūpi tepat uz vietas. Mums ir labi, viegli pieejami ārsti, un nav jāgaida rindā nez cik ilgi. Tas ir ļoti svarīgi, jo veselība ir milzīga vērtība, un būtiski brīžos, kad ir slikti, saņemt ārsta palīdzību un padomu uzreiz. Tepat uz vietas iespējams veikt dažādus izmeklējumus, nodot analīzes.

***Visām ģimenēm, kurās aug bērni, ļoti svarīgs ir izglītības pakalpojumu piedāvājums. Mūsu novadā tas ir plašs un daudzveidīgs, – sākot ar pirmsskolu un beidzot ar profesionālo izglītību. Mūsu novadā ir labas skolas, un mūsu skolās dzīvo un mācās labi bērni. Dažkārt pablēņojas, bet mācās, dzied, muzicē, sporto, dejo, nodarbojas ar mākslu, mācās būvēt robotus. Lielākā daļa mūsu absolventu turpina mācības, studē un kļūst par labi apmaksātiem, gudriem speciālistiem. Mēs ļoti lepojamies ar saviem bērniem, ar viņu sasniegumiem, mēs lepojamies ar saviem gudrajiem prātiem, sportistiem,  ar savu kori (ne katrā Latvijas skolā šodien ir savs koris, diemžēl), ar savu slaveno „Anci”, ar visiem tiem, kas ar aizrautību un degsmi dara kaut ko sev tīkamu un interesantu.

***Bērniem un jauniešiem ir ļoti plašas iespējas attīstīt savas spējas ārpus skolas – mums ir Sporta skola, baseins,  Mūzikas un mākslas skola, Bērnu un jauniešu centrs, Jauniešu kvartāls. Nebūt ne visas lielākas pilsētas var piedāvāt tādu iespēju klāstu.

***Domāju, ka ļoti būtisks ir arī tas, ka dzīves visskaistākajos un vismelnākajos brīžos visas formālās lietas varam nokārtot tepat, vien aizejot uz domi, kur laipni un atsaucīgi darbinieki visu vajadzīgo izdara, visu paskaidro, izstāsta, iesaka.

***Un vēl man ļoti svarīgi ir tas, ka savā novadā es tik daudzus ļaudis pazīstu. Pašvaldībā strādā cilvēki, kurus es pazīstu vaigā, deputāti ir zināmi un pazīstami cilvēki. Ja man vajag kārtot darba lietas, es zinu, kurp doties, kas man palīdzēs, ieteiks un atbalstīs. Man svarīgi un vērtīgi ir tas, ka es varu nākt pie sava novada vadības ar labām ziņām un savām problēmām, un es vienmēr tieku uzklausīta un sadzirdēta.

***Dzīve mūsu novadā ir pierasta, un visas ērtības, pieejamie pakalpojumi mums kļuvuši pašsaprotami. Dažkārt mēs to nenovērtējam. Jo var taču atrast tik daudz dažādu sīkumu, kur piekasīties! Protams, mūsu novadam ir, kur augt. Daudz jāizdara, jārisina dažādas problēmas. Kur gan to nav? Jo tikai tur, kur notiek attīstība, kustība un virzība uz augšu, var kļūdīties. Miega valstībā nav kļūdu, tur arī debesis tik zemas, ka karoti var aizbāzt. Bet vai tad to mums vajag?

***Mūsu novadā mēs visi esam tik dažādi – ar dažādiem sapņiem, dažādu dzīves uztveri un attieksmi pret notiekošo. Taču dzīvē ir tādi brīži, kad ir jāaizmirst savs „Nepatīk!”, savs šaurais, egoistiskais aizvainojums. Tad jāsadodas rokās un jāpasaka: „Es gribu dzīvot savā novadā, jo man te ir labi! Mana valsts savā pamatlikumā man dod šādu iespēju!”

***„Esiet viens, un būsiet stipri!” (Rainis, luga „Zelta zirgs”, 1909).

 

Uzņēmēja Ilga Vasjutjonoka (kafejnīca „Saules Pakavs”):

***Esam priecīgi strādāt Ilūkstes novadā. Pašvaldība allaž ir bijusi pretimnākoša, ir izveidojusies laba sadarbība. Domāju, reforma nenesīs manāmus ieguvumus mūsu novadam.

 

Uzņēmējs Guntars Bulgačs:

***Jau tagad vērojama tendence, ka iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Neuzskatu, ka gaidāmā reforma var uzlabot lauku iedzīvotāju ikdienu. Es kā subatietis redzu, ka ļaudis no attālākām vietām nevarēs izbraukāt uz Daugavpili. Tie būs izdevumi! Šī reforma pazudinās laukus.

 

Bijušais Ilūkstes pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Anspoks:

***Es ļoti labi atminos to reformu, pēc kuras tika izveidots Ilūkstes novads. Tolaik man kā priekšsēdētājam bija jāparaksta lēmums par pievienošanos Daugavpils novadam,  pirms izskatīšanas. Es to nedarīju, jo zināju, ka arī Ilūkstes deputāti tam nepiekritīs. Tagad notiek tas pats. Izveido karti: tagad būs tā – pavēles formā. Ja kāds sāk pretoties, grasās saukt pie atbildības.

***Ilūkstes novada pievienošana Daugavpilij nav pieņemama. Pilsētās iedzīvotāju skaits ir lielāks, tātad lauku iedzīvotājiem būs mazāka teikšana. Arī deputāti vairākumā būs no pilsētas, lēmumi tiks pieņemti par labu Daugavpilij, tādējādi lauku intereses nebūs aizstāvētas.

***Mani uztrauc arī tas, ka dažādi forumi Daugavpilī notiek krievu valodā. Un kas kopumā  notiek Daugavpilī? Daudz nesaskaņu, vadības nomaiņu, tur nav vienprātības… Pašvaldībai ir jābūt tuvāk iedzīvotājiem! Piemēram, Vācijā  lauku pašvaldība ar tās centru atrodas ciematā, jo pilsētai ir savas rūpes, savas vajadzības un jāpilda savas funkcijas. Skatoties uz gaidāmo reformu, rodas jautājums – kā tiks tālāk risināta visa pārvalde? Vai tā būs demokrātiska? Kā būs ar praktisko dzīvi šajos lielajos novados? Reformas reformu galā. Cik reformu nav bijis izglītības jomā! Kā nāk jauns ministrs – tā jauna reforma, tas pats ar Veselības ministriju, Zemkopības ministriju. Bet līdz galam jau nekas netiek izdarīts. Reforma ir tikai politisks triks. Tas ir veids, kā panākt, lai visi būtu vieglāk kontrolējamāki. Komandēt 35 pašvaldības taču būs vieglāk.

***Pašvaldības ienākumu un iespēju ziņā ir dažādas. Domāju, ka reforma palielinās to plaisu, kas ir starp laukiem un pilsētu. Mums ir nevienlīdzība! Šī reforma ir valsts vienotības graušana!

***Uzskatu, – ja pašvaldība spēj veikt tās funkcijas, kas uzliktas, lai strādā! Reforma  tautai neko nedos!

 

Subates kultūras nama un biedrības „Subatieši” vadītāja Gunta Okmane:

***Mediji ikdienā ziņo par dažādām reformām dažādās jomās Latvijā. Ne vienmēr tajās tiek domāts par cilvēku, par personību, par viņa elementāro labsajūtu. Ikviens vēlas strādāt un skolot bērnus tuvāk savai dzīvesvietai, apmeklēt labus kultūras pasākumus un darboties  savā kultūras namā, kopt savas dzimtās mājas, dārzu, aprūpēt savus vecākus, saņemt medicīnas pakalpojumus, darīt saturīgāku savas mazpilsētas vai pagasta sabiedrisko dzīvi.

***Uzskatu, ka šī teritoriālā reforma neveicinās jaunizveidotā novada vienmērīgu attīstību. Izmainot robežas, darbavietu un investīciju nekļūs vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu jaunieši atgrieztos dzīvot un strādāt savās dzimtajās vietās, lai jaunajiem būtu drošība un iespējas darboties tajās. Vai jaunajai teritoriālajai reformai tas ir prioritāri? Rīkosimies gudri un apdomīgi!

 

Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas direktore Ilona Linarte-Ruža:

***Mēs katrs dzīvojam pašu izveidotajā „ģimenes mājā”, ko saucam par tēva mājām,  vai esam izvēlējušies par savu dzīvesvietu neatkarīgi no dzimšanas vietas. Latvija kā valsts mums ir un būs vienīgā dzimtene, bet tēva mājas arī būs vienīgās, ko mīlam un lolojam.

***Reformas straujā attīstība un nevēlēšanās iedziļināties novadu iedzīvotāju noskaņojumā, uztraukumā par nezināmo un dzīves ritma pasliktināšanās iespējām  ir demokrātijas kā valstiskuma preambulas liels pārkāpums. Stipra valsts ir apmierināti un darba tirgū konkurētspējīgi iedzīvotāji, bet pašreiz izskatās, ka tas valsti neinteresē, to interesē tikai finansiālie rādītāji, kas it kā uzlabosies reformas rezultātā.

***Katras ģimenes sapnis saistās ar bērnu, viņa izglītību, nākotni. Katra sevi cienoša, uz attīstību virzīta pašvaldība ir izveidojusi un uztur bērnudārzu, spēcīgu vidusskolu, mūzikas un mākslas skolu, sporta skolu, bērnu un jauniešu centru ārpusskolas nodarbībām u. tt. To visu un vēl vairāk ir izveidojusi Ilūkstes novada pašvaldība, rūpējoties par saviem iedzīvotājiem un bērniem. Lai attīstītos tālāk, mums katram ir jāieliek sava bezatlīdzības artava, vēlme redzēt novadu skaistāku, kuplāku, gaišāku! Vai, apvienojot mūs ar Daugavpils pilsētu, paliks jau iepriekš minētie pakalpojumi, vidusskola, poliklīnika, sporta,  mūzikas un mākslas skola un u. tt.? Vai vecākiem būs iespēja bērnus sūtīt uz Daugavpili, kur koncentrēsies visas ar izglītību saistītās „ekstras”, kas pašreiz ir pieejamas Ilūkstes novadā?

***Skolotāji, katru dienu tiekoties ar audzēkņiem skolās, ļoti labi redz un jūt katras ģimenes noskaņojumu un attieksmi pret dzimto vietu, viņu vēlmi darboties sava novada labā vai pasīvi vērot, kas notiek. Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolā mācās bērni, kas ir savas dzīvesvietas un skolas patrioti. To apliecināja viņu sniegtais koncerts skolas akreditācijas komisijai. Ikvienam dalībniekam koncerta laika spīdēja acis, un viņi visi bija gandarīti un pagodināti par iespēju uzstāties augsti kvalificētiem mūziķiem,  ekspertiem. To juta arī eksperti un augstu novērtēja audzēkņu skatuves kultūru. Tas ir iespējams tikai tad, ja pedagogs un audzēknis jūtas vienādi līdzatbildīgs par savu darbu un rezultātu, kas jāsasniedz.  Šī līdzatbildība, mums pieaugot, bieži aizmirstas,  mēs aizmirstam ka ir jādarbojas līdzatbildīgi ne tikai savā darbavietā, bet arī savā dzīvesvietā un…  Kur paliek mūsu degošās acis, kad vajag aizstāvēt savu novadu un tā pastāvēšanu,  savu tēvu sētu, savas tiesības uz demokrātisku un pakalpojumiem bagātu novadu, nevis apvienotu ar lielpilsētu, kur lauku teritorijas vajadzības pat neviens nesaprot, jo pašiem ir savas ar kvalitatīvo pakalpojumu nodrošinājumu saistītās problēmas?

***Mums jāsaprot, ka tikai paši varam aizstāvēt savas tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi savā novadā!

 

Zemnieks Andris Plonis (ZS „Zaķīši”):

***Es domāju, ka reforma kļūs par iemeslu tam, ka tiks sagrauts tas, kas jau novadā ir izdarīts. Cik daudz gadiem būs jāpaiet, lai to atjaunotu? Gribu, lai tiek saglabāts, tas, kas novada pastāvēšanas laikā tika izveidots, tādēļ uzskatu, ka mūsu novadam jāturpina pastāvēt!

 

Alpaku audzētāja Ineta Zībārte:

***Šķiet, ka ekspresātrā  teritoriālā reforma ir tieši tas biezais punkts, kas noslēgs apdzīvotu un attīstītu lauku teritoriju pastāvēšanu Latvijā. Tas ir loģisks turpinājums izglītības reformai un citām līdzīgām nozaru „pārbūvēm”. Nespējot definēt konkrētus ieguvumus novadu iedzīvotājiem, jāsecina, ka šīs reformas mērķis ir apzināta lauku teritoriju degradēšana un „atbrīvošana” no iedzīvotājiem, kas, pēc VARAM ministra uzsvērtā, izmaksā lielajām pilsētām pārāk dārgi, tāpēc tiem jāliek pārvietoties uz klasisku lielpilsētas blokmāju ar ierobežotu platību, piepildītu sabiedrisko transportu un pārpildītu klasi skolā. Izklausās pazīstami – tā nesenā okupācijas vara veidoja savu paklausīgo elektorātu.

***Mūsu, Ilūkstes novada uzņēmēju, zaudējumi reformas ietekmē ir neapšaubāmi – Daugavpils pilsētas mērogā Ilūkstes novada uzņēmuma vai zemnieku saimniecības nedaudzās darbavietas un apjomi nebūs pat pamanāmi tāpat kā mūsu vajadzības, projekti un ceļi. Pagastu centri, kas tagad ir tik iekopti, savdabīgi un „atsaucīgi” saviem ļaudīm, ļoti ātri iztukšosies un sabiedriskās ēkas sabruks neapsaimniekotas vai tiks izpārdotas par lētu naudu. Noslēdzot izglītības reformu, no novada kartes izzudīs pagastu skolas, un lauksaimnieku un uzņēmēju bērni, lai saņemtu reformēto izcilo izglītību pilsētā būs spiesti pusi dienas pavadīt autobusā vai dzīvot internātā. Vai šāds dzīvesveids veicinās uzņēmēju, īpaši gados jauno, palikšanu laukos? Reformai sekos lauku teritoriju un citu pilsētu teritoriju īpašumu vērtības kritums un kreditēšanas problēmas. Pat ministrijas reklamētais stāsts par lielo pilsētu spējām piesaistīt investorus ir diezgan iluzors – būs jākonkurē ar ekonomiski attīstītajām Eiropas pilsētām.   

***Mūsu ģimenes uzņēmums radās vietā, ko izvēlējāmies kā mājas un vidi mums pašiem, mūsu meitai un mammai. Mūsu izvēle nebija nejauša, bet apzināta – vieta, kur varam būt dabas sajūtās, bet ērti sasniedzami. Skola, kurā bērns izdzīvo radošo, gaumīgo, latvisko. Novadā, kur katram vecumam ir daudzpusīgas sabiedriskās nodarbes, pasākumi un veselības aprūpe, sporta infrastruktūra. Sēlija – senču mājas un saglabāta senatne, un pats galvenais – neatkarības gars. Pēc šādas reformas daudz no tā mums vairs nebūs, un, pēc ministrijas solītā, drīz…  

***Ilūkstes novada kontekstā – ir pagājuši tikai 15 gadi, kad novads atkal tapa brīvs no Daugavpils pārvaldības un varēja lemt par savu iedzīvotāju interesēm. Bet laikam savas tiesības uz brīvību un tiesībām lemt ir  jāaizstāv un jāapliecina nemitīgi, ja vien to vēlamies paturēt.

***Mēs nemainīsim savu adresi – tā paliks Bebrenes pagasts, Ilūkstes novads!

 

Novada Jauniešu dome:

***Esam par Ilūkstes novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju! Video ieskats ŠEIT.

 

Ilūkstes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna:

***Šis ir lūzuma punkts. Mūsu priekšā stāv ļoti sarežģīts pārmaiņu laiks. Mēs vēl nevaram aptvert, kas tas par vēstures pagriezienu būs. Nerēķinoties pilnīgi ne ar ko, tiek pārzīmēta Latvijas karte. Tiek lauztas ne tikai robežas…

***Mūsu novada vēsture ir krāšņa, spēcīgu ļaužu darbu veidota. Vēsturiskais Ilūkstes apriņķis, kura izveidošana datējama ar 1816. gadu, bijis viens no plašākajiem apriņķiem Latvijā, sākot no Baltkrievijas robežas līdz pat Aknīstei, Elkšņiem, Gārsenei, Dignājai, Dunavai. Jau izsenis te ļaudīs ir sakņojusies spēcīga garīgā identitāte. Tieši tauta vēl nesenā vēsturē iestājās par šīs teritorijas vārda atjaunošanu, kad, neskatoties uz vietvaru lēmumu veidot Daugavpils novadu, iedzīvotāji izteica vēlmi veidot Ilūkstes novadu. 

***2012. gadā Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu, kurā  noteikts  modelis „9+21” (9 lielās pilsētas un izveidots 21 reģionālās attīstības centrs). Šajā modelī mūsu novads nav iekļauts, un tas faktiski Latviju sadala attīstīties spējīgās un neperspektīvās teritorijās, liedzot iespēju piekļūt resursiem. Tā ietekmē cilvēki izbrauc uz pilsētām un ārzemēm. Tomēr, lai arī mūsu iespējas ir bijušas ierobežotas, esam spējuši paveikt lielas lietas.

***15 gadus dzīvojam Ilūkstes novadā.  Esam  patstāvīgs, pašpietiekams novads. Te visiem iedzīvotājiem ir nodrošināti visi nepieciešamie pakalpojumi. Ar daudzpusīgām iespējām izglītībā, ietverot gan mākslu, gan sportu un profesionālo izglītību, mūsu novada skolēni ir konkurētspējīgi. Daugavpils rajona laikā slēgtās slimnīcas vietā ir izveidots Veselības centrs. Ir radītas mājas senioriem, tiek pilnveidota sporta infrastruktūra. Tiek atjaunoti ceļi, ielas, parki. Pārzinot un ievērojot novada iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, pašvaldība nodrošina iesniegumu izskatīšanu, konsultācijas un informācijas sniegšanu ātri un tuvu dzīvesvietai. Kopš 2010. gada darbojas pašvaldības Klientu apkalpošanas centrs (viens no pirmajiem Latvijā!), kas sniedz arī pieprasītākos valsts iestāžu pakalpojumus.

***Esam lauksaimniecisks novads, lielāka daļa uzņēmēju ir zemes kopēji. Kopumā dažādās sfērās novadā darbojas ap 1400  uzņēmēju (SIA, IK, kooperatīvās sabiedrības, zemnieku saimniecības, pašnodarbinātas personas u. c.). 140 uzņēmēji uz 1000 iedzīvotājiem ir ļoti augsts rādītājs. Arī ar aktīvu biedrību līdzdalību novadā ir realizētas vairākas ieceres dažādās jomās. Mūsu sasniegumi ir redzami! Pēc jaunākās pieejamās informācijas, teritorijas attīstības indekss Ilūkstes novadam ir vairāk nekā 2 reizes lielāks kā Daugavpils pilsētai, attiecīgi mūsu novadam tas ir -0,80, Daugavpilij – -1,79, Daugavpils novadam – -1,10.

***Nenoliedzot administratīvi teritoriālās reformas veidotāju vēlmi izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, pastāv bažas, ka reforma mērķi var nesasniegt. Izvirzītie reformas mērķi ir deklaratīvi, bez pamatojuma. Uzsākot tik vērienīgu reformu, katra pašvaldība būtu jāvērtē individuāli. Rajonu laika pieredze ir sūra, būtībā mēs bijām pelēka nomale. Ir bīstami, ka otra lielākā pilsēta izvēlēta kā novada centrs. Savā pamatbūtībā lauku un pilsētu ideoloģijas atšķiras. Sāks prevalēt pilsētu un lauku attiecības. Jaunizveidotajā novadā būs 93000 pilsētu iedzīvotāji un tikai 34000 lauku iedzīvotāju. Izredzes tikt pie pārstāvniecības domē no laukiem ir tuvu nullei. Mūsu, Ilūkstes novada ļaužu, interešu uzklausīšana ir apdraudēta. Pašvaldības attālināsies no saviem iedzīvotājiem. Diemžēl jau tagad sarunās ar Daugavpils vadību raisās bažas, ka tiks slēgtas esošās mūsu novada iestādes. VARAM piedāvātā administratīvi teritoriālā reforma apdraud turpmāko lauku pastāvēšanu.

***Satversme nosaka tiesības uz teritorijas iedzīvotāju identitāti. Ja tagad pamatā mēs esam latvisks novads (65 % iedzīvotāju no kopējā skaita – latvieši), tad jaunveidotajā novadā latvieši būs tikai 22 %. Latvieši būs minoritāte! Mēs stiprināmies latviskajās tradīcijās un vērtībās, izkopjam tās un lepojamies ar paaudzēs mantoto dižo kultūrvēsturisko mantojumu.

***Novada iedzīvotāji, ar jūsu gribu stiprinām savu identitāti! Mēs  visi kopā te aizvien rosāmies, lai nāk gaišas lietas. Mūs ceļ tas, ka mēs redzam, ka mūsu novadā ir ļoti stipri, disciplinēti, pašaizliedzīgi cilvēki, tas, ka mūsu vidū ir cilvēki ar ļoti augstiem morāles, ētikas uzstādījumiem. Daudz cilvēcības, daudz cilvēcisko vērtību, cilvēciskā stāja un attieksme pret pasauli, kas tik ļoti ir vajadzīga mums šobrīd… Mēs visi esam piederīgi šai vietai. Te ir mūsu mājas. Vietējā vara ir tuvu un mēs raiti risinām dažādus jautājumus. Te mēs viens otru pazīstam. Un tas ir tik daudz – mēs viens otru redzam, dzirdam, saprotam. Augam ar katru gadu. Dzīvojam skaistā, sakārtotā  novadā un nemainīgi esam iesakņojušies Sēlijā.

***Ar ko ir sākusies Latvija?… Lauki ir Latvijas pamats. Lauki ir Latvijas atspulgs un mazpilsētas ir mūsu valsts pērles. Mums nav jānoliec galvas, padevīgi ļaujot uzlikt nevajadzīgas nastas. Mēs esam stipri un lemtspējīgi. Tautai pieder valsts vara.

***Novada ļaudis, neesiet vienaldzīgi, paudiet domu par novadu!

Mēs esam stipri savu ozolu paēnā – VIDEO!