***„Acis darba izbijās, rokas darba nebijās, zinājās padarot,” ar šādu domu mēs iepazinām Madonas novadu un tā čaklos ļaudis. Un iedvesmu mūsu ceļojumam jau pašā sākumā deva Bolēnu Acu, Laimas vai Veselības avota dzidrais ūdens un Gaiziņkalna svaigais gaiss. Izrādās, Gaiziņkalns nav nemaz tik stāvs kalns, bet sastāv no pakāpieniem, kurus mēs itin viegli pārvarējām. Un virsotne ir ieplaka, kura pavisam nesenos laikos tika izmantota zaļumballēm un citiem pasākumiem. Bet tagad šos pakāpienus ir iekārojuši arī atpūtnieki, tūristi un adrenalīna meklētāji ar dažādiem motorizētiem spēkiem.
***Pasakai līdzīgā namiņā „Domu pietura” mēs uzzinājām par Madonas vīndaru Dumbrāju dzimtas turpinātāju vismaz 60 gadu garumā koptās mājas vīna gatavošanas tradīcijām. Tikšanās laikā izbaudījām Madonas novada garšu, degustējot četrus dažādus mājas vīnus ar uzkodām, aizraujošu stāstījumu, sarunas par vīnu un to, kas ir bijusi noslēpumu atslēga Kārļa Dumbrāja 101 gadu garajam mūžam. Pusdienas kafejnīcā „Māmuļa” un malkas krāsnī ceptās maizes smarža mūsu somās – tas viss uzlaboja šī novada garšu.
***Bet visvairāk mūs pārsteidza no ārpuses tik necilā Zelgauskas muiža, kādu Latvijā ir simtiem un kura, pateicoties Lucānu ģimenes gribasspēkam un ieguldītajam darbam, pamazām atgūst savu senatnīgo izskatu. Aizejot baronu laikiem, Zelgauskas muiža pārtapusi par vietējo kultūras centru, kurā savulaik atradusies Grostonas pagasta valde, mežrūpnieku pārvalde, iekārtots tautas nams, bibliotēka un strādnieku dzīvokļi. Tagad šī vieta ir piemērota ceļotājiem, kas vēlas atpūsties klusumā un dabiskā lauku vidē, lai sajustu nama vēstures elpu.
***Kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka Ilūkstes novada Pensionāru biedrības padome sadarbībā ar senioriem-aktīvistiem prot apvienot savas intereses, ceļojot pa Latviju.
Ilūkstes novada Pensionāru biedrības padomes vārdā
Lorija Kaminska
