Otrdien, 9. novembrī, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā atbalstījusi priekšlikumus, kas paredz valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025. gada uz 2029. gadu.
Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, taču koalīcijas deputāti Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) un Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) iesnieguši priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029.gadu.
Satversmes tiesa (ST) šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados nav paredzēti attīstības centri, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.
Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts līdz 2029.gadam paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valsts pilsētām un tām piegulošajiem novadiem, tostarp starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, bet pēc vairāk nekā septiņiem gadiem pašvaldības iecerēts apvienot.
28. oktobra Augšdaugavas novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums neatbalstīt Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” un nepiekrist Augšdaugavas novada pašvaldības pievienošanai Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, jo netiek ievērots no Satversmes tiesas sprieduma izrietošais Saeimas pienākums vērtēt iespējamos attīstības centrus Augšdaugavas novadā. Deputāti uzsvēra, ka, balstoties uz apstiprināto Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, primāri jāizvērtē Augšdaugavas novada pašvaldības pastāvēšanu pašreizējās robežās un jānosaka stratēģijā piedāvātos reģionālās nozīmes attīstības centrus Augšdaugavas novada teritorijā, jo pārējie novadu izveidošanas kritēriji, kuri minēti likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” anotācijā tiek izpildīti. Augšdaugavas novada ilgtspējīgās attīstības stratēģijā par attīstības centriem tika apstiprinātas divas vietas – Špoģu ciems un Ilūkstes pilsēta.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētaja vietnieks Vitālijs Aizbalts atzīst, ka Saeimas ATR komisija ir ņēmusi vērā pašvaldības argumentus, kas izskanējuši gan oficiālajā vēstulē, gan neformālās tikšanās reizēs un sarunās ar politiķiem.
“Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, ko apstiprinājusi arī Daugavpils pilsētas dome, ir paredzēti divi reģionālās nozīmes attīstības centri Augšdaugavas novadā – Ilūkste un Špoģi. Šonedēļ apstiprināta arī Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada attīstības programma 2022.-2027. gadam. Nav loģiski apvienošanu veikt no 2025. gada šīs stratēģijas un programmas realizācijas vidū. Būtu prātīgi realizēt šo attīstības stratēģiju un programmu, paskatīties, kas ir labi un kas ir slikti Augšdaugavas novada un valsts pilsētas Daugavpili sadarbībā, un tikai tad lemt par administratīvu apvienošanos,” teic V. Aizbalts.
Politiķi ņēmuši vērā arī argumentu, ka pašlaik jau ir apvienotas divas pašvaldības vienā Augšdaugavas novadā, kas prasa milzīgu darbu. “Jāteic, ka savulaik, sadaloties Daugavpils rajonam, bija daudz vieglāk izveidot divus novadus, nekā šobrīd apvienoties atpakaļ. Līdz ar ko pašlaik ir jārisina daudz dažādu problēmu, ļoti svarīgi ir salāgot abu novadu iestrādes vienā jaunā novadā un tas nav tik vienkārši. Mēs veidojam vienotu struktūru, vienotu sociālo pakalpojumu grozu, vienu investīciju programmu. Un ja mums tagad paziņo, ka no 2025. gada būs atkal jauna reforma un mūs atkal apvienos ar pilsētu, tad droši vien arī cilvēkiem, tostarp pašvaldības darbiniekiem Augšdaugavas novadā nolaistos rokas,” skaidro V. Aizbalts. Viņš piebilst, ka ir pieņemts kompromisa lēmums apvienoties no 2029. gada, bet līdz tam vēl notiks divas Saeimas vēlēšanas. “Kā tur veiksies lielajā politikā, mēs sekosim līdzi, bet mums svarīgi ir īstenot mūsu attīstības stratēģiju un programmu, kas izstrādāta līdz 2030. gadam, un nedomāt par to, ka šīs programmas vidu mūs apvienos ar Daugavpili.”
Sagatavotos priekšlikumus neatbalstīja divi no septiņiem komisijas deputātiem – Viktors Valainis (ZZS) un Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa). “Komisijā ir pārstāvētas visas septiņas Saeimas frakcijas. Ja no septiņām frakcijām piecas atbalsta šo likumprojektu, tad neredzu problēmu, ka Saeimā balsojums varētu būt citādāks,” pieļauj V. Aizbalts.
Saeimā otrajā lasījuma paredzēts balsot 25. novembrī, priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu būs noteikts līdz 30. novembrim, bet galīgajā trešajā lasījumā šo likumprojektu paredzams pieņemt 9. decembrī.