Vai suns ir cilvēka draugs un acuraugs?

little dog cleaning stuff       “Suns – cilvēka draugs un acuraugs”, saka tautā, bet vai tā ir patiesībā? Manā izpratnē – jā. Tomēr, redzot un izjūtot attieksmi pret suņiem, bieži vien rodas šaubas, vai cilvēks ir tikpat labs draugs sunim, cik suns cilvēkam…

      A. de Sent-Ekziperī visiem labi pazīstamajā grāmatā “Mazais princis” kādā epizodē akcentēts cilvēka pienākums pret “mazajiem brāļiem un māsām” – proti, ja esi nolēmis turēt kādu dzīvnieku, tev par to pilnā apjomā jāuzņemas rūpes un atbildība, jo dzīvnieks kļūst atkarīgs no tevis. Nekad nedrīkst šo atkarību vērst pret dzīvnieku vai arī izmantot to savā labā. Jāatceras, ka rūpes par dzīvnieku ir draudzības izpausme.

      Bet, pievēršoties praktiskām lietām… Ja suns dzīvo mājā vai pagalmā, ir pašsaprotami, ka tam ik pa laikam ir jānokārto savas dabiskās vajadzības. Dažreiz gadās, ka saimniekam sakostiem zobiem nākas tīrīt istabu no sava mīluļa atstātajiem izkārnījumiem un smakām. Tāpēc jau saimnieks ved savu suni pastaigā pat vairākas reizes dienā – pa trotuāriem, parkiem un skvēriem, citiem vārdiem sakot, – pilsētas “dzīvojamo istabu”… Un te nu ļoti bieži gadās, ka viņš pēkšņi aizmirst par pienākumu savākt sava drauga atstātās “čupiņas”, lai pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, piemēram, bērniem vai sētniekiem nav tajās nejauši jāiekāpj.

     Padomāsim – vai sev un citiem nebūtu tīkamāks šāds “scenārijs”: iepazinies ar dzīvnieku turēšanas prasībām un uzzinājis, ka par suņa ekskrementu nesavākšanu varu tikt sodīts ar krietnu naudas sodu, nolēmu savākt sava drauga “mīnas” un par ietaupīto naudu (ko būtu samaksājis kā sodu) nopirkt viņam kaut ko garšīgu…

Administratīvās komisijas priekšsēdētājs

Āris Ruža