Skolēni uzklausīja iedvesmas stāstus par darbu laukos

titulbilde      Darbs laukos – tā var būt arī Tava starta platforma izaugsmei, izvēlei par labu dinamiskai ikdienai! Ar šādu ideju, likt skolēniem aizdomāties par iespējām, ko sniedz lauki, Daugavpils Lauksaimniecības apvienība kopā ar biedrību Latvijas Jauno zemnieku klubs” (JZK) 29. martā viesojās IIūkstes 1. vidusskolā un Ilūkstes Sadraudzības vidusskolā.

    JZK pārstāvēja Lāsma Lapiņa (valdes priekšsēdētāja vietniece), Daugavpils Lauksaimniecības apvienību – Maigurs Krievāns, uzstājās arī jaunie zemnieki – Ineta Timšāne un Mārtiņš Bogušs.

Katram zemniekam ir savs stāsts par to, kā sācis strādāt laukos – kādam pieredze ārzemēs, kādam pieredze, kas nodota no paaudzes paaudzē, kādam vēlme strādāt sev. Mums ir daudz veiksmes stāstu par darbu, dzīvi tepat Latvijas laukos. Ar savu pieredzi dalījās mūsu novada jaunie zemnieki – Ineta Timšāne, kura audzē melones, arbūzus Pilskalnē, un ZS Apīņi” saimnieks Mārtiņš Bogušs, kurš audzē brokoļus, ziedkāpostus un ledussalātus, kā arī nodarbojas ar graudkopību. Uzrunājot skolēnus, Lāsma Lapiņa stāstīja arī par savu pieredzi, iespējām, ko sniegušas studijas un aktīvā darbošanās biedrībā, kas ir brīvprātīga, nevalstiska jauniešu organizācija, kurā apvienojušies jaunie lauksaimnieki, lauku jaunatne un citi interesenti, kuriem rūp Latvijas lauku reģionu attīstība.

    Tikšanās reizē jaunieši tika mudināti plašāk raudzīties uz lauksaimniecības nozari, lauzt stereotipus un saskatīt arī izglītības lomu. Lauksaimniecība – tā mainās un kā nozare ir ļoti interesanta. Lauksaimniecībā nekad nebūs divu vienādu gadu, nekad nebūs divu vienādu situāciju un vienveidīga darba. Vienmēr jāattīstās, jādomā, arī laika apstākļi ietekmē, ir jārod risinājumi dažādām situācijām – to sarunā ar skolēniem uzsvēra mūsu novada zemnieki. Lauksaimniecībā ļoti trūkst speciālistu, atzīmēja Maigurs Krievāns, ja arī jums nepieder zeme, jūs varat izvēlēties strādāt laukos. Pašlaik Latvijā katastrofāli trūkst mehāniķu, trūkst arī vidējā līmeņa speciālistu, ne tikai ar augstāko izglītību. Tagad tās skolas, kas attīstās, iet laikam līdzi, sagatavo kvalificētus speciālistus, pēc kuriem arī ir pieprasījums. Tas ir stereotips, ka vislabāk iet tiem, kuriem daudz zemes. Saimniecības ar lielāko naudas apgrozījumu strādā vien uz 20 hektāriem zemes. Tās piedalās apzaļumošanas projektos, un tad, kad bija Soču olimpiāde, tās bija vinnējušas tenderi un apzaļumoja Sočus. Latvijas zemnieki!”

    Ir pavasaris, kad sākas ne vien aktīvais laiks zemniekiem, bet arī skolu absolventiem. Katram ir daudz jautājumu, bet iespējams, daudzas atbildes ir tepat. Caurvīti ar darbu un oriģināliem risinājumiem, tepat Latvijas laukos dzimst daudzi veiksmes stāsti! Varbūt arī Tavs?

 

IMG 36150IMG 36260