Šķirot Latvijas un Lietuvas kopīgās vēstures lapaspuses…

titulbilde (3)     Ar svinīgu dievkalpojumu Sventes Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā 16. septembrī tika pieminēti no 1918. līdz 1920. gadam bojā gājušie Lietuvas karavīri. Ilūkstes novada teritorijā brīvības cīņās viņi kopā ar latviešiem padzina boļševikus, ziedojot savu dzīvību.

      Latvijas un Lietuvas kopīgās armijas pēdējās kaujas pret boļševikiem notika pie Daugavas upes Arones ciemā 1918. gada 2. oktobrī. Toreiz uzdevumus tika izpildīts un naidnieks tika padzīts uz pretējo Daugavas malu. Ja, iesākoties šīm cīņām, bija 300 kareivju, tad jau noslēgumā – vairāk nekā 40 000 karavīru. 1920. gadā, kad jau daudzas citas pasaules valstis atzina Lietuvu kā neatkarīgu valsti, Lietuvas un Latvijas valstu pārstāvji uzsvēra – tie bija jūsu kareivji, – ne diplomāti, bet kareivji, kas izcīnīja brīvību.

Šajā simboliskajā vietā – Arones ciemā pie Daugavas – Daugavpils lietuviešu biedrība, kā arī viesi no Roķiškiem, Daugavā palaida ozola vainagus, simbolizējot ne vien ceļu uz brīvību un pieminot šajā nozīmīgajā noslēguma kaujas vietā kritušos, bet arī abu tautu draudzību, sajūtot stiprās kopīgās saites.  

Atceres pasākuma laikā tika nolikti ziedi kareivju atdusas vietās Daugavpils novada Sventes kapsētā, kur apbedīti Lietuvas 7 kareivji, un Ilūkstes novada Červonkas (Sārtenes) kapsētā, kur atdusas 30 brīvprātīgie Lietuvas karavīri. Šīs kapavietas tika atrastas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un tiek regulāri koptas. Viena no entuziastiem, Lietuvas Rokišķu rajona brīvprātīgās kara kapu biedrības priekšsēdētāja R. Norvaišiene, pastāstīja, ka vasarā viņa uz šejieni brauc divreiz mēnesī. „Mēs jau 25 gadus braucam atcerēties Neatkarības dienu. Tā jau ir kā tradīcija,” stāsta R. Norvaišiene. Savukārt Latvijas lietuviešu kopienas Lietuviešu nama Daugavpilī priekšsēdētājs Rimants Klepšis ir pārliecināts, ka, kopjot kapus, tiek godināta ne tikai karavīru piemiņa. Visos laikos ir bijis daudz brīvprātīgo, kas rūpējušies par karā kritušo piemiņu, bet svarīgākais ir nodot tradīcijas arī nākamajām paaudzēm.

Uzrunājot klātesošos Červonkas (Sārtenes) kapsētā, Rokišku mērs Antanas Vagonis aicināja ne tikai vēlreiz izlasīt vārdus, kas kalti piemineklī, bet tajos iekodētajā vēstījumā raudzīties ar dziļāku izpratni. „Raugoties šajā piemineklī, izlasīju tos svarīgos vārdus, ko karavīri gribēja mums visiem vēstīt – „Ceļiniek, apstājies un pasaki, ka mēs esam cīnījušies par brīvību”. Viņi cīnījās nevis par to, lai paši būtu bagāti, bet par to, lai mēs būtu brīvi. Prieks, ka šajā zemē, tikpat cik lietuviskā, tik latviskā, ir pulcējušies abu tautu ļaudis priekā un gandarījumā par šo dzīvo zemi. Tas ir tikai apstiprinājums tam, cik stipras, vienotas var būt divas blakus esošas un tik līdzīgas tautas un valstis,” teic A. Vagonis.

Svinīgo atceres brīdi kuplināja arī Lietuvas jaunsargi, Eglaines pamatskolas skolēni ar dzejas priekšnesumiem, vokālie ansambļi „Saskaņa” un „Sonāte”. Vēlāk visi pulcējās Eglaines kultūras namā uz tikšanos ar Ilūkstes novadā dzīvojošiem Lietuvas pilsoņiem un lietuviešiem un kopīgās dziesmās vienojās koncertā ar Lietuvas represēto cilvēku kori.

Atceres pasākumu „Varoņu vēstures ceļš Latvija–Lietuva – 100” organizēja Lietuvas Rokišķu rajona brīvprātīgā kara kapu  biedrība, Daugavpils lietuviešu biedrība „Rasa”, Rokišķu novada muzejs, atbalstīja – Lietuvas Republikas Krasta aizsardzības ministrija, Ilūkstes novada pašvaldība. „Varoņu vēstures ceļš” tika iekļauts Latvijas simtgades pasākumu kalendārā.

 

VIDEO

 

    IMG 6493   kopija

IMG 6519   kopija

IMG 6524   kopija

IMG 6526

IMG 6533

IMG 6549

IMG 6557

IMG 6579

IMG 6586