Pilskalnes pagastā jaunatklāti divi iepriekš nezināmi pilskalni

Pilskalnes pagastā jaunatklāti divi iepriekš nezināmi pilskalni

     Ilūkstes novada Pilskalnes pagasts ne velti nes šādu vārdu, jo pagasta teritorijā bija zināmi septiņi pilskalni. Tas ir pilskalniem visbagātākais pagasts visā Augšzemē un viens no pilskalniem bagātākajiem pagastiem arī visā Latvijā. Vēstures kuriozitāte ir tā, ka vēl 1920-to gadu sākumā Pilskalnes pagasta teritorijā nebija zināms neviens pilskalns, lai gan pagasta nosaukums vedināja domāt par tādu esamību.

     2018.gada pavasaris ir unikāls Latvijas pilskalnu jaunatklāšanas jaunāko laiku vēsturē, jo 30.aprīlī tika atklāti divi pilskalni Latgales vidienē – Andrupenē un Feimaņos, 6.maijā vēl viens pilskalns Aglonas pagastā (skat.: Latvijas Avīze. 2018.g.b 25.maijs). Pilskalnu jaunatklājumus sekmēja lazerskennēšanas (LiDAR) rezultātā iegūtās zemes virsmas reljefa modeļi, kas, arī sēdot pie datora, ļāva ieraudzīt kādus pilskalniem raksturīgus reljefa mākslīgos pārveidojumus – grāvjus, vaļņus, terases. Pilskalnus atgādinošus reljefa pārveidojumus Pilskalnes pagastā jau 2017.gada rudenī nejauši ieraudzīja arheologs Raimonds Rozenvalds, tomēr, kamēr vieta nav apsekota un redzēta dabā, izteikt kādus apgalvojumus par iepriekš nezināmu pilskalnu jaunatklāšanu nebūtu pareizi. Abas Pilskalnes pagasta iespējamo pilskalnu vietas tika speciālistu pārbaudītas 2018.gada 27.maijā un tiešām tika atklāti divi jauni, iepriekš nezināmi pilskalni; Pilskalnes pagasta vārds ieguva vēl dziļāku pamatojumu. Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā ir rets un tāpēc jo nozīmīgs notikums. Aptaujātie vietējie iedzīvotāji par šiem pilskalniem neko daudz nevarēja pastāstīt. Pilskalni nosaukti pēc tuvākajiem orientieriem. Vai pilskalniem agrāk ir bijis kāds īpašs nosaukums, pagaidām nav zināms.

     Driģeņu pilskalns taisnā līnijā atrodas ap 450 m uz DA no Driģenēm, tomēr tieši pilskalns nav pieietams. Tas ierīkots šaurā ZR – DA virzienā orientētā tagad lapu kokiem un krūmiem aizaugušā šaurā kalna kauprē. Vienā pusē kauprei ir Driģeņu un Melnais ezers, otrā pusē – bebru uzpludināts dūksnājs. ZR galā kaupre ir nodalīta ar māklīgi veidotu valni, grāvi, valni un grāvi, pretējā galā ir bijuši līdzīgi nocietinājumi: grāvis, valnis, grāvis, valnis un grāvis. Vaļņu augstums un grāvju dziļums ap 1 – 1,5 m. Šie nocietinājumu grāvji turpinās arī abās pilskalna nogāzēs gandrīz līdz kalna pakājei. Šādi nodalītais pilskalna plakums ir 10 – 15 m plats un 65 m garš. Izteikts kultūrslānis nekur nav ieraugāms, lai gan vietām zeme pilskalna plakumā ir it kā tumšāka. Šķiet, ka jaunatklātais Driģeņu pilskalns pieskaitāms tā saucamajiem patvēruma pilskalniem, kas ir bijuši samērā labi nocietināti, tomēr tiem trūkst kultūrslāņa. Šādu pilskalnu ierīkošanu pētnieki attiecina uz m.ē. I g.t.  pirmo pusi. Atzīmējams, ka taisnā līnijā ap 900 m uz ZR no Driģeņu pilskalna atrodas jau zināmais Sidrabiņu pilskalns.

     Liepkalnu pilskalns atrodas ap 200 m uz DA no Liepkalnu mājām. Tas nav tradicionāls pilskalns, bet liels un grandiozs, tagad kokiem, krūmiem un brikšņiem pāraudzis no zemes veidots nocietinājums. A un DA pusē nocietinājumu norobežo ap 10 – 15 m dziļā Dziļā grava un te nekādi mākslīgi nocietinājumi nav bijuši vajadzīgi. No pārējās apkārtnes nocietinājums norobežots ar 3 – 4 – 5 m dziļu un ap 5 m platu grāvi, kas visizteiktākais ir pret Z, ZR un R. Zemes no grāvja ir mestas abās tā pusēs. D daļā grāvis izbeidzas stāvajā gravas nogāzē. Šķiet, ka nocietinājuma būvētāji nav īpaši rēķinājušies ar reljefu un grāvi rakuši sevis nodomātajā virzienā, caurrokot reljefa pacēlumus (Z pusē) vai veidojot terases. Z pusē aiz grāvja un vaļņa ir vēl kāda izteikta terase, kas agrākos laikos izmantota kā ceļš. Tālāk virzienā uz A grāvis pārveidojas par izteiktu terasi, kas tomēr nekur nepārtrūkst un izbeidzas gravas malā. Uz ZR no nocietinājuma ir grava, pa kuru notecējuši ūdeņi no dūkstainas pļavas uz ZR no nocietinājuma. Grava ir bijusi aizdambēta ar ap 3 m augstu un pārdesmit metrus garu dambi. Uzpludinājums droši vien radīja grūti pārejamu dūksti nocietinājuma priekšā. Ieeja, pa kuru arī tagad nonākam nocietinājumā, atrodas R pusē. Te grāvji un vaļņi ap 5 m platumā ir aizpildīti. Tieši pretim ieejas vietai ir Zaļumkalniņš, kurā senos laikos notikušas zaļumballes. Grāvju un vaļņu ietvertā teritorija nav izlīdzināta un neapšaubāms kultūrslānis te nav jaušams. Grāvja un vaļņu ietvertā teritorija ir ap ¾ ha liela, bet visa senvieta aizņem ap 1,4 ha lielu platību. Tas Latvijas apstākļiem ir grandiozs nocietinājums, kura izveidošanā ieguldīts liels darbs.

     Šķiet, ka Liepkalnu pilskalns (ja to vispār var uzlūkot par pilskalnu) varētu attiekties jau uz pēcpilskalnu laikmetu pirms uguns šaujamo ieroču plašākas ieviešanās respektīvi 13 gs. beigām – 15.gs. sākumu. Šāda nocietinājuma izbūve, iespējams, ir saistīta ar Livonijas ordeņa militārajām aktivitātēm – uzbrukumu, aizsardzību – pret Lietuvas dižkunigatiju, kuras senās robežas ir tepat tuvumā. Meklējot līdzības Liepkalnu pilskalnam, var norādīt uz Smiltenes Cērtenes pilskalnu, kurš tāpat ir nocietināts ar grandiozu grāvi un dambi ūdens uzpludinājumam, Vilces Sila kalnu un tā ar grāvjiem un vaļņiem norobežotajām “priekšpilīm” vai Jaunalūksnes Garasīmu pilskalnu, kurš nocietināts ar lielu visu pilskalnu ietverošu kalna nogāzē raktu nocietinājuma grāvi.

      Jūlija sākumā Latvijas Kultūras akadēmijas studentes Inga Holsta un Agita Želtkovska plāno atkal būt Pilskalnes pagastā un taujāt, ko ļaudis varbūt zina par šiem diviem jaunatklātajiem un arī citiem Pilskalnes pagasta pilskalniem. Lūgums vietējiem ļaudīm meitenes respektēt un dalīties savās zināšanās.

Juris Urtāns

Prof., Dr.


Pilskalnes pagastā jaunatklāti divi iepriekš nezināmi pilskalni
Pilskalnes pagastā jaunatklāti divi iepriekš nezināmi pilskalni