„Sēļu istabā” iemūžina stāstus par ievērojamiem novada cilvēkiem

„Sēļu istabā” iemūžina stāstus par ievērojamiem novada cilvēkiem

     Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra seno lietu krātuve „Sēļu istaba”, sagaidot Latvijas simtgadi un Lāčplēša dienu, turpina apkopot materiālus par ievērojamiem novada cilvēkiem.

 

ARTŪRS DIMANTS (1894–1958)

     Pirmais stāsts ir par Lāčplēša Kara ordeņa (3. šķ.) kavalieri Artūru Dimantu. To izstāstīja viņa radinieces Aija Briede no Pilskalnes pagasta un Anita Markusa no Ķeguma (Artūrs Dimants ir Aijas un Anitas vecmāmiņas Elzas Biltaures brālis).

 

     Artūrs Dimants dzimis 1894. gada 5. novembrī Prodes pagasta „Ķesteros”. Nodarbojies ar zemkopību. No 1917. līdz 1918. gadam dienējis latviešu strēlnieku formējumos. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada maijā. Dienējis Augškurzemes partizānu pulkā kā pulka komandiera adjutants, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. 1925. gada 3. novembrī Artūrs Dimants apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par piedalīšanos 1919. gada maija un jūnija cīņās Ilūkstes apriņķī, veicot kaujas uzdevumus ar lielu uzupurēšanos un pārdrošību. No dienesta atvaļināts 1921. gadā un atgriezies Prodes pagasta „Ķesteros”.

     No 1935. gada līdz 1940. gadam Artūrs Dimants bijis Ilūkstes pilsētas valdes sekretārs, bet no 1941. gada līdz 1944. gada jūlijam – Prodes pagasta vecākais. 1940. gada 1. maijā apbalvots ar Lietuvas valsts 10. gadu pastāvēšanas jubilejas medaļu.

    1941. gadā  Artūram Dimantam izdevies izvairīties no represijām, bet deportēta tika viņa sieva. 1944. gada 12. oktobrī Artūrs Dimants tika arestēts, un 1945. gada 18. aprīlī  LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls notiesāja viņu un uz 10 gadiem izsūtīja uz Krasnojarskas apgabalu (darbam sālsraktuvēs). 1954. gadā Artūrs Dimants atbrīvots un 1956. gadā atgriezies mājās Latvijā, dzimtajos „Ķesteros”, taču ilgi šeit nav nodzīvojis. 1958. gada augustā Artūrs Dimants mira, jo veselība izsūtījumā bija stipri iedragāta. Apglabāts Prodes pagasta Gulbenes kapos.

     Paldies, Aijai un Anitai par saglabātajām atmiņām, fotogrāfijām un lepnumu par ievērojamu savas dzimtas cilvēku,  karavīru, varoni, mūsu Latvijas un Ilūkstes aizstāvi, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.

 

 

(A. Dimants Ilūkstes pilsētas valdē)

 

(A. Dimants Subatē, sagaidot Latvijas prezidentu K. Ulmani ( 1936. g.)

 

 

ALFRĒDS PRAULIŅŠ  (1891–1942)

(Hilda un Alfrēds Prauliņi. Foto no Indras Siliņas (Rutas meitas) arhīva)

 

     Alfrēds Prauliņš ir viens no pazīstamākajiem Latvijas brīvvalsts virsniekiem, vairāku apriņķu priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Dzimis 1891. gada 7. janvārī  Valkas apriņķa Zvārtavas pagasta „Rozēs”.

     1919. gada 3. maijā Alfrēds Prauliņš brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un piedalījies Rīgas un Vidzemes atbrīvošanā, drīz vien kļuvis par rotas komandieri Valmieras 4. kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret Bermontu un lieliniekiem un tika paaugstināts par kapteini. 1919. gada septembrī viņa vadītais pulks piedalījies Līvānu ieņemšanā. No dienesta Alfrēds Prauliņš atvaļināts 1920. gada 1. aprīlī.

     1923. gada 19. decembrī Alfrēds Prauļiņš iecelts par Ilūkstes apriņķa priekšnieku un šajā amatā nostrādājis līdz 1927. gadam.

     1924. gadā Alfrēds Prauliņš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par kauju 1916. gada 22.–23.decembra naktī  pie Mangaļiem Tīreļu purvā. Ziemassvētku kaujās Alfrēda Prauliņa vadītā brīvprātīgo komanda zem tiešas uguns joslas ieņēma ienaidnieka ierakumus. Aleksandrs Grīns savā romānā „Dvēseļu putenis” raksta: „Pirmās rotas griezējus vada leitnants Prauliņš, gados vēl pajauns, bet miesās jau apmeties vīrs. Un šāvējs tāds, kas nešauj garām gaisā sviestam čiekuram.” Saņēmis arī 4. pakāpes Svētā Jura krustu un Krievijas Svētās Annas 4. pakāpes ordeni.

     1940. gada 15. novembrī Alfrēds Prauliņš apcietināts un 1942. gadā Novosibirskas cietumā nošauts.

     Alfrēdam Prauliņam bijua trīs meitas: Aina, Astrīde un Ruta. Vecākās meitas Aina un Astrīde emigrējušas uz Austrāliju, bet  jaunākā – Ruta – uz Zviedriju.

     Alfrēda vīrišķīgo stāju pazina daudzi, taču viņam piemita arī dzejnieka romantisms. Latvijas brīvvalsts laikā tika izdots viņa dzejoļu krājums „Gulbja dziesma” , ar pseidonīmu ‘Vanags’.

Stāstus apkopo

Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra direktore

Vanda Rimša