Veidojam fotoalbumu „Ilūkstes novada vēsture 100 fotogrāfijās”

Veidojam fotoalbumu „Ilūkstes novada vēsture 100  fotogrāfijās”

     No janvāra līdz novembrim Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra muzejs „Sēļu istaba” veido digitālo fotoalbumu „Ilūkstes novada vēsture 100  fotogrāfijās”. Sagaidot Latvijas  simtgadi katru mēnesi no muzeja arhīva tiks publicētas 10 fotogrāfijas par katriem 10. gadiem (no 1918. līdz 1928., no 1929. līdz. 1939. gadam utt.).  Kopā – 100 fotogrāfijas!

     Aicinām ikvienu novada iedzīvotāju pievienot savu  fotogrāfiju un stāstu par savas ģimenes, dzimtas, darba kolektīva vēsturē svarīgu notikumu laika periodā no 1918. līdz 2018. gadam. Fotogrāfijas aicinām sūtīt  muzeja vadītājai Vandai Rimšai  (e-pasts: ilukstesbjc@inbox.lv, tālr.: 28384018).

 

Aicinām apskatīt pirmās 10 fotogrāfijas (1918.-1928. gads)

Pirmā pasaules kara laikā Ilūkste tika pilnīgi nopostīta. Iedzīvotāju skaits saruka no 3652 (1897. gadā)  līdz 457 (1920. gadā). Pilsētas atjaunošanas darbi sākas  tikai pēc 1920. gada. Vispirms tika atjaunots tilts, vēlāk uzsākta skolas celtniecība, atvērti veikali. Fotogrāfijās redzama sagrautā pilsēta, atjaunotais tilts, Tirgus diena laukumā iepretim baznīcai, skolas ēkas celtniecības darbi un Asmaņa saimniecības preču veikals.

 

 

Ilūkstes luterāņu baznīca (Materiālu sagatavoja  Skaidrīte  Davne)

19.gs. Ilūkstē un tās apkaimē strauji pieaug luterāņu skaits.  Lašu mācītāji noturēja dievvārdus Ilūkstē kādā lūgšanu namā. Un laikam izdzīvotais mūsu tautas spīts liek luterāņu draudzei sarosīties. Un tā 1861. g.  tiek likts pamatakmens tagadējai Ilūkstes evaņģēliski luteriskajai baznīcai.  Celtniecība ilga 4 garus gadus. 1865. g. 16.maijā jaunā baznīca tiek iesvētīta un ieņēma savu vietu kopējā pilsētas panorāmā.

Ilūkstes luterāņu baznīcai sākas smagie vēstures līkloči.  Pirmā pasaules kara laikā baznīca tiek nopostīta. Pēc tam par draudzes līdzekļiem atjaunota (1927. – 1928. ).   1932. g. draudzē jau ir 499 draudzes locekļi, 1938. g. – 1300 draudzes locekli. Luterāņu baznīcā ir kalpojuši mācītāji: Boss (1892. – 1913. ), Kokars (1913. – 1921. ), Vilhelms Gaučs (1921. – 1936. ), Edgars Placis (1936. – 1941. ), Kondrats, Celmiņš, Klepers, Nikolajs Muižnieks (1941. – 1944. ).

 

Laiks 1919.-1938.gads/ Bebrene.

1 Ilūkstes apriņķa 3. dziesmu svētki Bebrenē, pie Bebrenes skolas. (1936. gada 15. augusts.)    Piedalījās : 17 kori; 500 dziedātāji;10000 skatītāji no Ilūkstes novada;

2- Bebrenes pilī šņāc ēveles. Skolēni rokdarbu stundā. (1940. gada februāris.);

3– Bebrenes pagasta pūtēju orķestris. Pūtēju orķestris saglabāja savas tradīcijas un darbību līdz pat 1980. gada beigām.  ( 1938.g.);

4–  1930. gada beigas. Dzirnavas “Dimanti” piederēja Jānim Freibergam, pie dzirnavām darbojās arī kokzāģētava, kurā gatavoja kokmateriālus ne tikai pagasta iedzīvotājiem, bet arī apkārtējo pagastu ļaudīm celtniecībai un citām vajadzībām;

5- 1939. gada 18. novembra svētki. Bebrenes aizsargu rota. Bebrenes parkā, pils priekšā;

6- 1924. gads. Cerēdami pacelt linkopību, Bebrenē un apkārtnē nodibinājās akciju sabiedrība “Lini”. Tā ieguva savā īpašumā Bebrenes rūpniecības centru un tur sāka celt linu apstrādes fabriku. Ap 1928. gadu, kad fabrika bija uzcelta un pārgājusi valsts īpašumā, izrādījās, ka darbi neatmaksājas fabrikas darbību izbeidz;

7 -Tautas sapulce pie Bebrenes muižas 1919.gads;

8-Darbs kokzāģētavā. Bebrenē bija un ir stipri vīrieši!  (1920.g beigas).

    

Fotogrāfijas no laika perioda 1929. – 1939.gadi (no fotoekspozīcijas „Profesionālā izglītība Bebrenē” arhīva materiāliem. Sagatavoja Lorija Kaminska).

Bebrenē vakar (1936.gada 5.jūnijā) svinīgi guldīja pamatakmeni lauksaimniecības skolai, kas pēc sava lieluma būs lielākā Latvijā. Jaunajam skolas namam būs trīs stāvi, kuros novietos mācības klases, internātu, izrīkojumu zāli un skolotāju dzīvokļus. Ēkas būve ilgs trīs gadus un izmaksās 160 000 ls. Pamatakmens guldīšanas svinībās ieradās arī zemkopības ministrs J.Birznieks ar zemkopības departamenta direktoru Grāvi”(„Jaunākās Ziņas”, 06.06.1936).

„Viesus pie Bebrenes skaistā parka, kur bija celti goda vārti, sagaidīja Ilūkstes apriņķa priekšnieks J.Pubulis, Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldību vecākais V.Vepers, lauksaimniecības skolas pārzinis K.Lesiņš, pagasta vecākais A.Krūmiņš un vietējo organizāciju vadītāji. Lauksaimniecības skolas pamatakmens guldīšanas vietā dievkalpojumu noturēja vietējais mācītājs O.Striters.  Bebrenes aizsargu nodaļas koris A.Rupšenieka vadībā  nodziedāja dziesmu „Svētī, Dievs, šo zemi dzimto”. Pēc pergamenta parakstīšanas, kuru iemūrēja ēkas pamatā, sapulcējušies nodziedāja valsts himnu. Jaunā  skolas nama pamatā pirmo ķieģeli iemūrēja zemkopības ministrs J.Birznieks”(„Latgales Vēstnesis”, 09.06.1936).

Celtniecības darbos brīvajā laikā piedalījās arī paši skolēni. Prieks par jauno skolu redzams gan skolotāju, gan skolēnu sejās. Ja 1934.gadā Bebrenes lauksaimniecības skolu apmeklē 24 skolēni, bet 1937.gadā – 30, tad 1939.gada septembrī jauno mācību gadu Bebrenes lauksaimniecības vidusskolā uzsāk jau 63 skolēni – topošie mājturības un lauksaimniecības speciālisti.

 

No Emīla Krapāna esam saņēmuši foto ar  austriešu-vācu gleznotāja Ludwig Putz (1866 -1947) gleznu ”Sagrauta Ilūkstes baznīca” (aptuveni 1917.gads).

 

 

 

 

 

 

 

 

Laiks no 1928.gada – 1938.gadam

Ilūkstē pagājušā gadsimta  30.gados bija rosīga pilsētas atjaunošanas un  kultūras dzīve. Darbojās latviešu un krievu teātra trupas ,notika balles ar “Mis Ilūkste” kronēšanu  ( pasākumus organizēja daktera Zūra dzīvesbiedre),darbojās  šaha klubs, ko vadīja dedzīgs šahists- pilsētas fotogrāfs Stanislavs  Kreics (vēlāk izcils mākslinieks-marīnists), Ilūkstē darbojās jaunatnes biedrība “Atmoda”. Tirgus laukumā( Vienības ) tika nolemts izņemt bruģi un labiekārtot, uzstādīt strūklaku.

Foto:

  1. Ilūkstes latviešu jaunatnes b-ba “Atmoda” 1932.gads.
  2. “Mis Ilūkste 1930” titula ieguvēja M.Zagorska ( vēlāk M.Petrova). 1930.gads.
  3. Tilts un ūdens dzirnavas Ilūkste, 30-tie gadi.
  4. Ilūkstes luterāņu baznīca, 30-tie gadi.
  5. Parāde Ilūkstes pilsētas laukumā,30-tie gadi.
  6. Ilūkstes Romas katoļu baznīca Rit remontdarbi,30-tie gadi.
  7. Ilūkstes pilsēta 30-tie gadi.
  8. Ilūkste. Foto St.Kreics, 30-tie gadi.
  9. Labiekārtošanas darbi pie Ilūkstes ģimnāzijas.
  10. Viens no daudzajiem veikaliņiem Ilūkstē,30-tie gadi
  11. Lugas “Sēļu istaba ” izrāde,1937.gads
  12. Šaha klubs. Vada spēli Stanislavs Kreics,1938.gads.
  13. Ilūkstes vecticībnieku baznīca( celta 1845.gadā)

 

Ilūkste, 1938.-1948. gads

Foto:

  1. Bebrenes iela
  2. Apriņķa ēkas pirmā akmens guldīšana 14.08.1937.
  3. Apriņķa administrācija
  4. Ilūkstes muzikanti
  5. Pasta ēka
  6. Ilūkstes pils
  7. Ilūkstes Romas katoļu baznīcas remontdarbi
  8. Ūdens dzirnavas
  9. Ilūkstes centrs
  10. Ūdens dzirnavas
  11. Ulmanis Ilūkstē 24.08.1936.

Laiks 1939.-1948.gadi

(No fotoekspozīcijas „Profesionālā izglītība Bebrenē” arhīva materiāliem. Sagatavoja Lorija Kaminska)

Bebrenes lauksaimniecības vidusskolā no 1939.g. līdz 1944.g. ik gadus mācījās apmēram 170 – 200 audzēkņu un strādāja 15 pasniedzēji. Skolas rīcībā atradās apmēram 60 ha zemes ar Bebrenes muižas augļu dārzu. Saimniecības  ēkām izmantoja bijušās linu fabrikas noliktavu un pašu fabrikas ēku, kurā izvietoja 16 – 18 slaucamas govis un 5 zirgus. Gandrīz visus darbus saimniecībā veica audzēkņi. Darbā tika pieņemti ne vairāk kā 7 strādnieki.

 „1941.gada pavasarī pabeidzu Baltmuižas pamatskolas 6.klasi. Rudenī bija jādomā, kur turpināšu mācīties. Izvēlējos Bebrenes piecgadīgo lauksaimniecības skolu. Mācības man grūtības nesagādāja. Grāmatu tikpat kā nebija, uzdoto vielu pierakstījām burtnīcās”(Rasma Drulle-Mačulāne); „Bebrenes lauksaimniecības vidusskolā sagatavoja labus zemes arājus, kas tālāk dzīvē noderēja, dzīvojot laukos, jo katrs darbs jāpadara ar mīlestību un atbildību”(Berta Šede-Krimele). (No bijušo audzēkņu atmiņu krājuma „Bebrenes lauksaimniecības vidusskola un Saukas tehnikums. 1939.-1948.” Izdots 2004.gadā)

 Otrā pasaules kara laikā mācības ilgstoši netika pārtrauktas. Daļa audzēkņu pārnāca mācīties no Saukas, Višķu un Malnavas lauksaimniecības skolām. Mācības traucēja iesaukšana leģionā un tas, ka skolas telpās 1944.gadā izvietojās vācu karaspēka daļas un hospitālis. Šī paša gada 27.aprīlī – Bebrenes lauksaimniecības vidusskolas pirmais un pēdējais izlaidums, jo 1.oktobrī jau tika nodibināts Bebrenes lauksaimniecības tehnikums. Pirmie divi izlaidumi – 57 agronomi, bet no 1946.gada tehnikums jau darbojās pēc veterinārās apmācības programmas.

Foto:

  1. Bebrenes 2-gadīgās lauksaimniecības skolas pēdējais izlaidums. 1940.gads.
  2. Skolotāja Olga Saleniece. 1941.gada pavasarī.
  3. Rasma Drulle (3.no labās) un kursa biedrenes. 1942.gada rudenī.
  4. Direktors Kārlis Rudzītis(1.no labās) vada pedagoģiskās padomes sēdi(konferenci). 1943.gads.
  5. Biņķas lugas „Jaunaudze” dalībnieki. 1943.gads.
  6. Berta Šede (2.no kreisās) un kursa biedrenes. 1944.gads.
  7. Skolotājas O.Salenieces kursa meitenes. 1943.-1945.gadi.
  8. Agronomu kurss pēc eksāmena. 1946.gads.
  9. agronomu izlaidums. 1947.gads.
  10. Bebrenes apvienotā kora mēģinājums Albīna Rupšenieka vadībā tehnikuma aktu zālē. 1948.gads.

Laiks 1949. – 1959. gadi, Ilūkste

  1. Viens no pirmajiem traktoriem kolhozā, 1956.gads.
  2. Ilūkstes pilsētas centrs, pasta ēka, sagrautā Romas katoļu baznīca, skvērs.
  3. Ilūkstes pirts celtniecība, 1952. gads.
  4. Ilūkstes pirts, 1954. gads.
  5. Staņislava Kreica glezna – “Ilūkste – Ostas iela”, 1949. gads.
  6. Ilūkstes katoļu baznīcas pirms uzspridzināšanas.
  7. Drupu aizvākšana, 1955. gads.
  8. Ilūkstes dzirnavas, autoosta.
  9. Kulšanas talka kolhoza laikā, 1949. gads.
  10. Ilūkstes pasta operatore.