Kādi mēs esam savai Latvijai? 16. novembrī tika pasniegti pašvaldības apbalvojumi „Atzinības raksts”

1       Kas gan bija Latvijas valsts pirmajās dienās? Tikai vārds, rakstīja Kārlis Skalbe, bet „Dievs svētī Latviju”, kā lūgšana, pirmie vārdi valstij, bet ticība pašu spēkiem un rīcībspējīgu cilvēku darbi ļāva Latvijai nostiprināties.

       Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienu, Ilūkstes novada pašvaldība, pasniedza „Atzinības rakstus”, izsakot pateicību novada iedzīvotājiem par uzņēmīgu, profesionālu un pašaizliedzīgu darbu, veicinot Ilūkstes novada attīstību. Novada iedzīvotāji tika godināti Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajā pasākumā.

       Svinīgais pasākums notika 16.novembrī svētku rotā tērptajā Ilūkstes novada Kultūras centrā. Sveicot visu svētkos, Ilūkstes novada pašvaldības priekšsēdētājs Stefans Rāzna uzsvēra, ka 1918.gada 18.novembris nāca ar Dieva ziņu un svētību, bet sarkanbaltsarkanais karogs stāstīja par sviedriem un asinīm, ko izlēja latviešu tauta. Bet skaudra ir atziņa, ka šobrīd tautas ticība valstij ir vājinājusies, daudzi izjūt vilšanos un tā ir realitāte. „Šis ir laiks, kad strauji mainās pasaules kārtība,” atzīmēja Stefans Rāzna, „būs lielais pārbaudījumu laiks, tā būs robeža, kuru pārkāps tikai stipras valstis.” Ilūkstes novada pašvaldības priekšsēdētāja uzrunā tika uzsvērta arī tautas loma šī brīža politiskajā vidē. „Latvija nav ne maza, ne nabaga, mūsu resurss ir cilvēks, bet vēl arī zeme. Mainās ideāli un vērtības, bet zeme saglabājas – saudzēsim to. Kā arī valoda, resurss bez, kura nevar pastāvēt Latvija. Pašvaldība jūt atbildību par šo resursu saglabāšanu, bet uzdevums ir grūts, jo galvenokārt valsts politika ir vērsta uz 9 lielo pilsētu un 21 reģionālo centru attīstību. Bet spītējot visam, esam no parastas, nomaļas pašvaldības tapuši par valstī respektējamu novadu. Kopīgi noietais ceļš ir vijies ar uzvarām. Šajā svētku reizē ar gandarījumu var atskatīties uz novadā paveikto. 18.novembris – svētku diena un šie svētki ir laiks, kad varam apliecināt savu piederību valstij un novadam,”uzrunājot klātesošos teica Stefans Rāzna.

       Pasākuma laikā, kopīgi tikai veidots stāsts par mūsu novada cilvēkiem, jautājot – „Kādi mēs esam savai Latvijai?” Katru „Atzinības raksta” saņēmēju pieteica viņam zināms un tuvs cilvēks. Pašvaldības apbalvojumu „Atzinības raksts” par ieguldījumu novadam saņēma – Agris Elerts – Pilskalnes pagasta iedzīvotājs, AS Latvijas valsts meži Dienvidlatgales mežsaimniecības Aknīstes meža iecirkņa vadītājs. Agri Elertu pieteica Ilūkstes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns, kurš uzsvēra, ka Agris ir vienīgais Ilūkstes novada iedzīvotājs, kurš Latviju ir pārstāvējis Olimpiskajās spēlēs. Viņu raksturoja, kā patriotisku, uzņēmīgu cilvēku, kurš ir ne tikai labs saimnieks, bet arī sportists, un bijis kā paraugs arī Maiguram. Bet Ilūkstes BJC vadītāja Vanda Rimša stāstot par „ Dziesmu un deju svētku” lielo nozīmi mūsu tautas patriotisma un kultūras stiprināšanā, pieteica Daci Paršu – Ilūkstes novada izglītības iestāžu deju kolektīvu virsvadītāju. Dejas prieks ir vienreizējs pamats visai dzīvei un Dace ir tā skolotāja, kura šīs bagātības nodod mūsu bērniem. Vēl viena skolotāja – Elita Rutkupa – Ilūkstes 1.vidusskolas sporta skolotāja, novada sporta skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, tika sumināta, kā īsts paraugs ikkatram skolēnam. Viņu pieteica Ilūkstes 1.vidusskolas direktore Velta Šterna, stāstot, ka Elita jau 20 gadus strādā skolā, viņai sports ir ne tikai darbs, bet arī ikdiena, un viņa ir skolotāja, kura rūpējas par skolēnu fizisko un emocionālo stāvokli. Un tik tiešām, viens no mūsu spēkiem ir pašaizliedzīgi pedagogi. „Atzinības rakstu” saņēma arī Lūcija Spēka – Ilūkstes PII „Zvaniņš” pedagoga palīgs, kuru kā pašaizliedzīgu, sirsnīgu un mīļu cilvēku raksturoja Ilūkstes PII „Zvaniņš” vadītāja Inga Strode, piebilstot, ka Lūcijai šī ir vienīgā darba vieta, jau 37 gadus, Lūcija ir čakla un talantīga, dzied „Lašu” korī. Bet skolu ikdienas solī liela loma ir ikkatram, šajā svētku reizē tika sumināta Anna Gricāne – Ilūkstes Sadraudzības vidusskolas šefpavāre. Sadraudzības vidusskolas direktore Alita Kudiņa uzsvēra, ka Anna ir izcils novada cilvēks ar īpašu mīlestību pret bērniem. Jau kā 21 gadu rūpējās, lai bērniem ir gardas pusdienas, lai bērni justos labi visas dienas garumā. Savukārt Subates pagasta pārvaldes vadītāja Sofija Glūmāne „Atzinības raksta” saņemšanai pieteica Ināru Bacāni – SIA „Tāle”īpašniece Subates pilsētā, kuru raksturoja kā cilvēku ar lielu mīlestību uz darbu, sakot, „tu dzīvo te un tagad, ko paspēsi izdarīt, tas paliks.” Ināra tirdzniecības jomā strādāja 22 gadus un visi subatieši viņai saka lielu paldies, par viņas degsmi un enerģiju ikdienas solī.Bet labākais draugs laukos, kā saka Šēderes KN vadītāja Silvija Spaļva, ir pastnieks: „Un mūsu pastniedzītei līdzi ir ne tikai vēstuļu un avīžu soma, bet arī kaste ar ikdienā nepieciešamām precēm.” Silvija savā un visu klātesošo vārdā paldies teica Janīnai Aksjutai – pasta nodaļas „Ilūkste”pastniecei. „Atzinības raksts” šajā reizē tika pasniegts arī Ārijai Ostrovskai – Ilūkstes novada pašvaldības kasierei, kuru Ilūkstes novada pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska raksturoja kā cilvēku, kurš savu darbu veic profesionāli, ir ar rāmu ārieni, kurā iekļauta jūtīga un atsaucīga dvēsele. Ārija savas darba stundas neskaita un cilvēkus ikdienas solī pavada ar labu vārdu. Bet Juris Sičevs pieteica novadā mīlēto Eglaines, Grendzes, Bebrenes Romas katoļu draudžu prāvestu Arni Maziļevski, uzsverot prāvesta Arņa apbrīnojamo dedzību garīgo vērtību izkopšanā, piebilstot, ka grūti uzskaitīt visus viņa darbus, tik paliek jautājums – Kā to visu var pagūt…

       Pasākuma laikā izskanēja vēl divi īpaši stāsti, kuri rakstīti visa mūža garumā. Ar pašvaldības apbalvojumu „Atzinības raksts” par mūža ieguldījumu novadam apbalvoja Mariju Slastjunovu (Ārsta palīgs Dvietes feldšerpunktā) un Ritu Kļaviņu – (Bebrenes pagasta seniore). Dvietes pagasta pārvaldes vadīta Iveta Plone piesakot Mariju Slastjunovu uzsvēra, ka šis cilvēks ikdienā rūpējās par ikkatra dvietieša veselību, jau 40 gadu garumā, esot blakus grūtos, smagos brīžos un dodot cerību. Dvietieši saka – nebraukšu pie sava ģimenes ārsta, labāk iešu pie feldšerītes, viņa zina par visām manām kaitēm. Mariju vietējie sauc par Mārīti – tas esot mīļāk. Viņa ir līdzjūtīga pacientu glābēja, nav Dvietes cilvēka, kurš nepateiktos Mārītei. Bet mūža darbu Bebrenē ieguldījusi ir Rita Kļaviņa. Bebrenes KN vadītāja Ināra Lapa stāstīja, ka Rita bērnības takas un brieduma gadus ir veltījusi Bebrenei. Savulaik strādājusi Bebrenes veterinārajā tehnikumā, visu atmiņās ir kā lieliska skolotāja, arī organizējot pasākumus. Dzīvnieku anatomijas ekspozīcija, ko joprojām var apskatīt ir Ritas un viņas skolēnu veidota, bet jau 30 gadus Rita vada Bebrenes KN amatierteātri, kurā apvieno dažāda gājuma cilvēkus. Rita Kļaviņa ir Bebrenes pagasta himnas vārdu autore, izcilu vārsmu darinātāja. Viņas darbā – sirsnība un pedantiskums.

Vakara izskaņā visus klātesošos svētku noskaņā ar muzikālo sveicienu turpināja vest dziedātājs Andris Ērglis. Vēlreiz, sirsnīgi sveicam visus „Atzinības rakstu” saņēmējus un ikkatram novada iedzīvotājam vēlam, lai tautas vienotība pavada arī ikdienā.

Madara Pavlovska

redaktore

2

3