|
|
Pilskalnes pagastsPilskalnes pagasts atrodas Ilūkstes novadā, Latvijas dienvidaustrumu daļā.Pilskalnes pagasts robežojas ar Ilūkstes pilsētu, Dvietes, Bebrenes, Eglaines, Šederesun Sventes pagastiem. Pagasta kopējā platība – 12468,9 ha, no tiem 11757,7ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 437,4 ha meži, 212,8 ha ūdeņi, 61,0 ha pārējās zemes. Uz 01.01.2010.Pilskalnes pagastā dzīvo 1174 iedzīvotāji, no tiem : 239 - līdz darbspējas vecumam, 702 - darbspējas vecumā, 233 - virs darbspējas vecuma. 73% no kopējā iedzīvotāju skaita ir latvieši, 10% - krievi, 8% - poļi, un 9% - citas tautības.
Pilskalnes pagasta pārvaldePārvaldes reglamentu skatīt šeit
Pilskalnes pagastā darbojas šādas pašvaldības budžeta iestādes, struktūrvienības un kapitālsabiedrības :
Attīstība
Uzņēmējdarbība : Pilskalnes pagastā ir 55 zemnieku saimniecības un 210 piemājas saimniecības. Lielākie uzņēmumi: SIA “Dubezers” – piena un gaļas ražošana, SIA “Zemgale ltd” – cūkkopība un liellopu gaļas ražošana, kooperatīvs “Skaidrītes” – piena lopkopība, SIA “Klēts” – sēklkopība . Tūrisma objekti: dabas liegums“Pilskalnes Siguldiņa”, dabas parks “Dvietes paliene” , pilskalni . Pagasta teritorijā ir atpūtas bāze “Dubezers”, lauku mājas “Driģenes”, “Dailes”, “Dzintari” “Rozes” “Rubeņi.
Pagasta vēsturePilskalne rakstos pirmoreiz minēta ap 1550. gadu , piederoša Kurzemes hercogistei. Mežiem noaudzis apvidus, kā īpašnieki ir barona Zīberga zu Višlinga pēcteči. Apbūviešu tiesības un pienākumi paredzēti Gotharda privilēģijas aktā, kas 08.12.1562.gadā dots Pilskalnes īpašniekam Kasparam Zībergam uz savas zemes būvēt Ilūkstes miestu. Nākošie dzimtkungi nosaka miesta iedzīvotajiem tirgošanās un amatu tiesības , malkas ciršanas tiesības Pilskalnes mežos Pilskalnes pagasts savu nosaukumu acīmredzot ieguvis no seno pilskalnu daudzuma teritorijā. Augšzemes augstienes ZA nogāzē ir vairāki pilskalni – valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi – Kalnišķu , Sidrabiņu, Batarejas , kas tikuši apdzīvoti galvenokārt bronzas laikmetā un pieder baltu švīkātās keramikas kultūrai. Bez jau minētajiem ir vēl četri valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi - pilskalns Lapsu kalns, Zamečkas pilskalns (Ozolkalns), pilskalns un apmetne - Melnais kalns, Palazdiņu pilskalns. Pilskalni pētīti un aprakstīti 1928. gadā izdotajā Ernesta Brastiņa grāmatā “Latvijas pilskalni”. 2002.gada maijā LVM Arheoloģijas ekspedīcija uzgāja vēl vienu līdz šim nekur nereģistrētu pilskalnu. Pilskalnes pagastā savas pēdas atstāja arī I. Pasaules kara dramatiskie notikumi. Divus gadus Pilskalnes muižas tuvumā atradās vācu armijas nocietinājumi un visas iedzīvotāju mājas tika nopostītas. Vācu armijas aizsargbūves, šaursliežu dzelzceļa vietas un karavīru kapi ir palikuši kā mūsu kultūrvēstures daļa. Valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā, Pilskalnes pagastā, iekļautas četras vācu kapsētas ( 1915. – 1917.gadi). Pilskalnes pagasta teritorija ir bagāta ar dabas aizsardzības teritorijām un objektiem. Pašvaldības apsaimniekošanā ir dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa”, vairāki biotopu liegumi., dabas parks “Dvietes paliene”. 1946.gadā Pilskalnes pagasta teritorijā organizējās Pilskalnes pagasta padome. Tās robežās atradās 76 viensētas, no kurām 58 saimniecības no19 48 – 1949.gadam iestājās jaundibinātajā lauksaimniecības kooperatīvā “Turība”.Pēc kolhoza “Turība” izveidošanās, noorganizējās vēl 3 neleili kolhozi “Liesma”, “Cīņa un “Iskra”. 1950.gada sākās mazo kolhozu apvienošana, kas turpinājās arī vēlākajos gados- 1973.g.16.02. apvienojās kolhozs “Nākotne” un “Zemgale”, 1977.gadā izveidoja lielu kolhozu Zemgali apvienojot ar “Lāčplēsi”. 1992.gada 27.02. kolhozu “Zemgale” pārveidoja par paju sabiedrību “Pilskalne”, kas likvidējās 1993.gadā, izveidojot nelielus kooperatīvus – piena /gaļas ražošanai “Dubezers”, “Skaidrītes”, šķirnes cūku audzēšanai – “Zemgale ltd”, sēklkopība – “Klēts”, piensaimniecība “Pilskalnes –1”. Radās nepieciešamība apvienot arī mazās ciema padomes. 1954.gadā Pilskalnes ciema padomes pakļautībā nāk Doļnajas, Ludvigovas. Gorbunovkas ciema padomes. 1961.gadā pievieno arī Zaļmežnieku ciema padomi. 1961.gadā Pilskalnes ciema padomes teritorija ir 11758 ha, Padomes pārziņā ir 759 viensētas, Pilskalnes četrklasīgā skola ( organizēta 1926.gada ar 40 skolniekiem), 3klubi, 2 bibliotēkas, medicīniskais punkts, veterinārais iecirknis un 4 veikali. Pirmo skolu Pilskalnē zemnieku bērniem nodibināja Cecīlija – Plātere – Zīberga 1853.g – 1902.g. Pēc otrās vispārējās tautas skaitīšanas 1925.gadā Pilskalnes pagastā bija 54,5% latviešu tautības iedzīvotāji,1,7% lietuviešu, 4,7%krievu,8,8% baltkrievi ( baltruteņi), 30% poļi, 0,1 % citas tautības. Uz 2001.gadu Pilskalnes pagastā bija 1317 iedzīvotāji, tai skaitā 74% latvieši, 10,5 % poļi, 9% krievi, 4,55 baltkrievi, 1,5 % lietuvieši, 0,5 % ukraiņi.1949. gada represijas skāra arī Pilskalni, no pagasta tika represēti 80 iedzīvotāji uz Tomskas apgabalu, tai skaitā 3 bērni līdz 3 gadu vecumam. Pilskalnes pagasta iedzīvotāji pieder pie vairākām draudzēm : Ilūkstes Romas katoļu draudzes, Lašu – Ilūkstes evanģēliski luteriskās draudzes. Pagasta teritorijā ir 6 kapsētas piederīgas Ilūkstes Romas katoļu draudzei.
|






