Eglaines pagasts

Eglaines pagasts atrodas Ilūkstes novada Dienvidrietumu daļā, 11 km no novada centra  -  Ilūkstes pilsētas un 220 km no Rīgas .

Pagasts robežojas ziemeļos ar  Ilūkstes novada Bebrenes pagastu, austrumos ar Ilūkstes novada Pilskalnes pagastu, Dienvidos ar Ilūkstes novada Šēderes pagastu, dienvidrietumos ar Lietuvas Republiku, Ziemeļrietumos ar Ilūkstes novada Subates pilsētu.

Pagasta teritoriju rietumu-austrumu virzienā šķērso šoseja Ilūkste-Subate un dzelzceļš Daugavpils – Šauļi, grunts ceļš ziemeļu-dienvidu virzienā Bebrene-Eglaine-Šēdere.

Eglaines pagasta teritorija sastāda  79,2 kv. km. ar ciemu Eglaine un ciematiem Baltmuiža, Vitkuški, lielākajām apdzīvotajām vietām - Laši, Anmuiža, Kazimirvalde, Pabērži, Kalvāni, Lavide un Seškiniški.

Uz 01.01.2010. pagastā dzīvo 1034 iedzīvotāji, no tiem : 183 -  līdz darbspējas vecumam, 625 - darbspējas vecumā,  226 - pēc darbspējas vecuma.

48,3% no kopējā iedzīvotāju skaita ir latvieši, 38,5% - krievi, 4,1% - poļi, 3,9%- baltkrievi un 3,1% - lietuvieši un 2,1% -  citas tautības.

Eglaines pagasta pārvalde

Pārvaldes reglamentu skatīt šeit

• Pārvaldes vadītājs Romualds Fedorovičs, tālr. 6537295, 29341056

• Bāriņtiesas locekle Inese Sičeva, tālr. 65437046

• Nekustamo īpašumu nodaļas speciālists Aigars Lisovskis, tālr. 65437849

Eglaines pagastā darbojas šādas pašvaldības budžeta iestādes, struktūrvienības:

• Eglaines pamatskola;
• Eglaines pagasta feldšeru punkts;
• Eglaines pagasta kultūras nams;
• Eglaines pagasta bibliotēka;
• Eglaines pagasta sporta zāle;
• Eglaines pagasta vēstures centrs (G. F. Stendera muzejs).
• Eglaines pagasta komunalās saimniecības dienests

Uzņēmējdarbība Pašvaldības teritorijā aktīvi darbojas 15 zemnieku saimniecības, teritorijā ir SIA Plastika un SIA Egle, 1 sakaru nodaļa Eglaines ciemā, Eglaines dzelzceļa stacija, rapšu eļļas spiestuve, trīs veikali .

Sabiedrība

Pagasta teritorijā darbojas trīs draudzes:

• luterāņu draudze (kontaktpersona Jānis Ķerubins,  tālr. 29503575);
• katoļu draudze (kontaktpersona Juris Valainis, tālr. 26163829;
• vecticībnieku draudze (kontaktpersona Praskoveja Isajeva, tālr. 654 37518)

 Tūrisma objekti

Arheoloģijas piemineklis Lašu pilskalns

Arhitektūras pieminekļi:

• Lašu luterānu baznīca
• Lašu mācītājmuižas apbūve
• Lašu muižas mācītājmāja
• Lašu mācītājmuižas klēts
• Eglaines katoļu baznīca
• Eglaines dzelzceļa stacija
• Veclašu muižas apbūve
• Veclašu muižas vārtu fragmenti
• Veclašu muižas parks ar akmens žogu
• Vēsturiskie pieminekļi:
• G.F. Stendera ( Vecā Stendera) dzimtas mājas
• Mācītāja G.F. Stendera kaps Vecajos Lašu kapos
• Nezināmu personu apbedījums(1923)
• I.M. Apsānes(Mēnessmeitiņas) kaps Vecajos Lašu kapos
• Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi pie luterāņu baznīcas
• Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi Baltmuižā
• Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi Annasmuiža
• Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru apbedījumi Kazimirvāles kapos
• Lietuvas karavīru kapi Červonkas (Sārtenes ) kapsētā
• Divas piemiņas plāksnes luterānu baznīcā

Viesu māja „Saliņas”

Pagasta vēsture

 1883.gada 23.aprīlī Tīzenhauzes(Lašu) muižas īpašniece Marija Przezdecka, dzim. grāfiene Tīzenhaus, atsavināja no savas muižas un pārdeva zemniekiem 27 saimniecības. Šīs 27 atsevišķās saimniecības bija sākums Lašu pagasta( turpmāk vēstures gaitā – Eglaines pagasta) nodibināšanai. 7 muižu pagasti: Annasmuižas, Baltmuižas, Hogenbergas, Lustbergas, Šederes un Vecgrīnvaldes, 1889. gadā ar zemnieku lietu komisāra barona Kroma rīkojumu, apvienojās vienā kopīgā pagastā. Jaunais pagasts paturēja Lašu muižas pagasta nosaukumu, jo atradās jaunizveidotā pagasta centrā. Lašu pagastam nodibinoties, tas mantoja no bijušajiem muižu pagastiem 19 krogus, 7 labības magazīnas, 2 brūžus.
Tā laika tautsaimniecību veidoja lauksaimniecība, augkopība, lopkopība. Līdz ar tautsaimniecību attīstījās kultūra un izglītība. Izglītības pirmsākumi meklējami jau sākot ar 1875.gadu, kad tika dibināta Lašu draudzes skola. Pagasta vadība rūpējās par iedzīvotāju materiālo un garīgo labklājību. 1895.gadā pagasta koris jau piedalījās IV vispārējos latviešu dziesmu svētkos.

Pagasta sejā atstājuši pēdas dažādi vēstures notikumi:

• 1914.gada 31.augustā I pasaules kara sākumā pagasta pašvaldība evakuējas uz Krieviju, aiziet bojā pagasta arhīvs, nauda, vērtspapīri, apmēram 80% pagasta iedzīvotāju dodas bēgļu gaitās uz Krieviju
• 1915.gada 1.septembris- 1918.gada 26.decembris- pagastu ieņem vācieši, iedzīvotājiem izsniedz “Ost” pases, pēc vāciešiem pagastā saimnieko lielinieki līdz 1919.gada 20.augustam, kad pagastu okupē Lietuvas karaspēks un noorganizē savu pašvaldību
• 1920.gada 20.septembrī Lietuvas karaspēks pagastu atstāj, pagasts tiek piecienots Latvijai.

Līdz II pasaules karam Lašu pagasts atradās Ilūkstes apriņķī. Uz 1937.gadu pagastā pastāvēja 170 jaunsaimniecības, 9 rūpniecības uzņēmumi, amatnieku gabalu- 40. Aramzemes kopplatība 5450 ha. Pagastu šķērsoja Eglaines –Grīvas dzelzceļš, 87 zemes ceļi apmēram 300 km kopgarumā. Galvenais satiksmes centrs- Eglaines ciems.
II pasaules karš un Staļina lāgeri izpostīja plaukstošo pagasta tautsaimniecību, laupīja daudzu cilvēku dzīvības, iznīcināja pagasta genofondu.
Nonākot PSRS pakļautībā pēckara gados, mainās pagasta teritorijas robežas, par pagasta centru kļūst Eglaines ciems un pagasts iegūst Eglaines vārdu. Eglaines ciema pirmsākumi meklējami 1900.gadā, bet jaunais ciems sāk būvēties 60.gados. Eglaines ciems kļūst par lielāko apdzīvoto vietu un p.s. Eglaine centru, Baltmuižas ciemā izveidojas MTS. Pagastā iebrauc daudz cilvēku no Lietuvas, Baltkrievijas, mainās pagasta iedzīvotāju nacionālais sastāvs.

Dabas vērtības

Eglaines pagasta dabas resursus veido:

• virszemes ūdeņi(ezeri, upes, dīķi)
• ekspluatējamie pazemes ūdeņi
• zeme
• mežs
• minerālie resursi

Ūdeņi

Pagasta virszemes ūdens resursus veido 9 ezeri un 2 dīķi, viens no kuriem bieži vien tiek dēvēts arī par ezeru.

Lielākie ezeri ir:

• Sviļi - 29 ha
• Lustberga - 19,7 ha
• Baltmuiža - 17,7 ha
• Kaminča - 17,7 ha
• Pabērži - 14,8 ha

Zeme

Zeme - galvenais ražošanas līdzeklis Eglaines pagastā. Kopējā zemes platība ir 7919,7 ha, kas pēc zemes lietošanas viediem iedalās :

• lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 4520,5 ha
• mežu zeme - 2308,6 ha
• ūdeņu zeme - 147,7 ha
• purvu zeme - 170,9 ha

Dominējošās platības 3141 ha, tas ir 69% no LIZ aizņem aramzeme. Tas izskaidro to, ka pamatā pagastā attīstīta ir graudkopība, lopkopība.

Pagasta teritorijas reljefs ir pateicīgs lauksaimniecības tehnikas izmantošanai.

2096 ha no LIZ ir meliorētas.

Meži

Meži Eglaines pagastā aizņem kopumā 2308 ha, kas ir 29% no teritorijas kopplatības .

Mežos sastopamas BA audzes 29%, E audzes 26%, B audzes 23% , tās ir valdošās audzes.

Ar mežu apklātā platība 96% no kopējās mežu platības, 4% pārpurvotas vietas.

Vidējais audžu vecums 35 gadi.

Dominējošie augšanas tipi:

Vēris-45%, damaksnis-39%, niedrājs-5%.

Meži uz slapjām minerāl- un kūdras augsnēm aizņem 11% .

Pagasta lielākie meži:

• Jermuliškas - 180 ha
• Dubiki - 60 ha
• Siliņš - 40 ha

Minerālie resursi

Pagasta teritorija nav padziļināti izpētīta, nav apzināti visi potenciālie resursi. Uz doto periodu pagasta teritorijā atrodas smilts karjers, kura apjoms 200 000 kub.m