 |
 |
Subates pilsēta Subates pilsēta atrodas Ilūkstes novadā, Latvijas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Ilūkstes novada Prodes pagastu un Lietuvas Republiku. Pilsētas teritorijas kopējā platība – Uz 01.01.2010. Subates pilsētā dzīvo 753 iedzīvotāji, 126 -līdz darbspējas vecumam, 422 - darbspējas vecumā, 205- virs darbspējas vecuma. 62% no kopējā iedzīvotāju skaita ir latvieši, 27% - krievi, 6%-lietuvieši, 2% - poļi, un 3% - citas tautības.
Subates pilsētas un Prodes pagasta pārvalde
Pārvaldes reglamentu skatīt šeit
Pārvaldes vadītāja Sofija Glūmāne , tālr. 65462275, 26591575
Subate darbojas šādas pašvaldības budžeta iestādes, struktūrvienības un kapitālsabiedrības :
Attīstība - 2009. gada maijā uzsākts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākuma 321 „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” pasākuma ietvaros projekts „Subates pašvaldības sporta un kultūras objekta Tirgus laukumā 18 rekonstrukcija”. .
Uzņēmējdarbība Subates lauku teritorijā ir 8 zemnieku saimniecības un 51 piemājas saimniecība. Lielākie uzņēmumi:
Sabiedrība
Vēsture
Senākais dokuments, kurā minēta Subate, ir 1570. gada 11.oktobra pārdošanas līgums, ar kuru Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers pārdot Vecsubates tirgus vietu Georgam Zībergam par 15 simtiem dālderu. Georgs Zībergs iegūst īpašuma tiesības uz Subates tirgus vietu un apņemas gādāt vēstuļu nogādi „In secret”. 1665.-1667. gadi iezīmējas ar satraucošiem sarežģījumiem Subates dzīvē. Subates īpašnieki no luterticības pāriet katoļticībā un līdz ar to arī subatiešus „pārraksta” katoļticībā. Daļā Subates iedzīvotāju tas izsauc neapmierinatīb u un , protestējos pret šo Zībergu lēmumu, pamet Subati un pārceļas uz ezera austrumu krastu, kas pieder luterticīgajiem Prodes muižas īpašniekiem Osten-Sakeniem un izveidojas Jaunsubate. Vecsubates luterāņu baznīcu Zībergs nodot katoļiem, ar ko nesamierinās luterāņi un uzsāk tiesas prāvu Varšavā, kas ilgst 100 gadus, un beidzas ar to, ka veco koka baznīcu, kura pašiem gadiem ir jau sagruvuma stāvoklī, atdod luterāņiem. Bet pa šo laiku Jausubatē ir uzcelta luterāņu baznīca, kura tiek iesvētīta 1685. gada maijā, kas vēl šodien lepni stāv Subates ezera austrumu krastā. Sacensībā starp Zībergiem un Osten- Sakeniem abas Subates- Vecsubate un Jaunsubate ir ieguvējas, jo sāncenši cenšas viens otru pārspēt labdarībā un privilēģiju piešķiršanā. 1680. gadā Polijas karalis Joanes III Rex piešķir Vecsubatei Magdeburgasa pilsētas tiesības. 1682. gada 24. jūnijā brāļi Fridrihs un Reinholds Osten-Sakeni ziedo 2000 dālderus skolas dibināšanai un uzturēšanai Jaunsubatē. Šai skolai ir ļoti liela nozīme visā plašā apkārtnē, jo tā ir viena no pirmajām skolām Augšzemē un tajā varēja mācīties zemnieku bērni. 1686. gada 5. aprīlī Jaunsubatei piešķir brīvmiesta tiesības. 1773. gadā Vecsubatē uzcelta un iesvētīta jauna katoļu baznīca. 1795. gadā beidz pastāvēt Kurzemes-Zemgales hercogiste, kas tiek pievienota Krievijas impērijai, kļūstot par Kurzemes guberņu, izmainās arī abu Subates miestu stāvoklis. 1895. gadā notiek pirmā tautas skaitīšana Krievijas impērijā. Vecsubatē un Jaunsubatē kopā ir 12 ielas ar 298 celtnēm. 1897. abas Subates- Vecsubati un Jaunsubati apvieno viena administratīvā vienībā un kopš tā laika ir tikai viena Subate, kurai 1917. gadā piešķir pilsētas tiesības. Neatkarīgās Latvijas laikā Subatē darbojās četras pamatskolas, 1921.- Subates vēsturiskais centrs ir 16. -19. gadsimta pilsētbūvniecības piemineklis. Pilsētas krāšņākā rota ir 1685. gada celtā evaņģēliski luteriskā baznīca, tās greznais, kokgriezumiem rotātais baroka interjers, 1853. gadā darinātās ērģeles. Subates lauku teritorija- Prodes pagasts pastāvēja no 1892. gada, kad tika apvienoti 6 mazi pagasti- Prodes, Kazimirvāles, Lavides, Gulbenes, Baltmuižas, Vārnišķu. Pagastā darbojās trīs skolas- Gulbenes, Prodes, Baltmuižas, divas nespējnieku patversmes. 1949. gadā Prodes pagasta teritorijā tika organizētas Birznieku, Komjauniešu, Prodes ciema padomes, kuras 1959. gada 27. augustā pievienoja Subates pilsētai. 2009.gadā Subates pilsēta ar lauku teritoriju tika iekļauta Ilūkstes novadā. Savukārt, 2010.gada 15.februārī ir stājušies spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumi, ar kuriem ir noteikts, ka Ilūkstes novada teritoriālā vienība „Subates pilsēta ar lauku teritoriju” ir sadalītas divās atsevišķās novada teritoriālās vienībās – Subates pilsēta un Prodes pagasts.
|
