Ilūkstes bibliotēkā decembrī apskatāma izstāde „Vecie, senie, mīļie eglīšu rotājumi”

afisha      Īsi pirms Ziemassvētkiem mēs katrs izvelkam kasti ar Ziemassvētku rotājumiem, un tur, starp mūsdienu plastmasas bumbiņām, atrodas arī vecie, labie stikla rotājumi. Kāds prieks bērnībā bija izņemt katru rotājumu, apbrīnot un iekārt Ziemassvētku eglītē, bet mūsdienās – paņemt tos rokā un gremdēties skaistajās atmiņās!

       Piedāvājam aplūkot dažādus rotājums no pagājuša gadsimta 60., 70., 80. gadiem, ko mums mīļi atvēlēja mūsu bibliotēkas lasītāji Genovefa Arāja, Anna Prusakova, Anna Daģe, Marija Mašņuka, Nadzežda Kuciņa, Līva un Eva Valpēteres, Gunita Surgovte. Mēs, izstādes veidotāji, vēlamies atgādināt, kādi tie bija – Ziemassvētku dārgumi no mūsu bērnības. Mēs esam pārliecināti, ka katrs atradīs ko pazīstamu!

Katru gadu Ziemassvētku priekšvakarā mēs steidzam sagādāt un izrotāt svētku eglīti. Nav svarīgi, cik īsa vai gara, stalta vai mazliet salīkusi, – tā mājās ienes īpašo Ziemassvētku noskaņu un smaržu.

Svētku egles dekorēšana tiek saistīta ar Ziemassvētku svinēšanu, tā parasti tiek ievietota un dekorēta mājā, taču var tikt izmantota arī ārpus telpām. Tradicionālie egles rotājumi ir Ziemassvētku gaismiņas (sākotnēji tās bija sveces), dažādi rotājumi, vītnes un vizuļi. Bieži egles virsotnē tiek novietots eņģelis vai zvaigzne, tā simbolizējot Jēzus Kristus dzimšanu Bētlemē. Svētku eglīšu uzstādīšanas un rotāšanas tradīcija tika aizsākta aptuveni 15. gadsimtā Livonijā (pašreizējās Latvijas un Igaunijas teritorijā) un 16. gadsimtā Ziemeļvācijā. Citi avoti vēsta, ka pirmoreiz Ziemassvētku egle tikusi izrotāta Rīgā 1510. gadā. 16. gadsimtā tradīcija dekorēt Ziemassvētkos kādu mužzaļu koku izplatījās visā Svētās Romas impērijas teritorijā.

Latvijā tradicionāli mājā ienesa eglīti, kurai bija īpaša nozīme; vēsturiski tā nāk no senču dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā. Pušķošanai izmantoja egļu zarus, krāsainus dzīparus, salmu pinumus, smilgas, putnu spalvas, olas, augļus, dārzeņus, ēveļu skaidas un kaltētus ziedus. Sevišķi populāra bija puzuru veidošana. Tie tika izgatavoti no salmu savērumiem, ko papildināja ar dažādiem citiem materiāliem, piemēram, krāsainām lupatiņām vai putnu spalvām. Dažreiz puzura vidū tika iekārts kartupelis, kurā sadurti salmi. Šāds veidojums tika dēvēts par saulīti. Arī mūsdienās uzskata, ka tie lieliski attīra telpu no nevēlamām enerģijām, jo puzuriem ir daudzskaldņa forma, kas sastāv no daudzām mazām piramīdiņām.

Ziemeļeiropas tautu pagāni svinēja Ziemassvētkus kā ziemas saulgriežus, kuros ir gada īsākā diena. Pēc tiem dienas pakāpeniski kļūst garākas un siltākas. Bija ierasta tradīcija iedegt eglē svecīti kā saules simbolu.

 

 

20161130 145824

20161201 115022

20161201 115245

20161201 115310

20161201 115351