Bijušie Ilūkstes slimnīcas darbinieki pārlapo vēstures lapaspuses

2016 05 25 12.46.11    Mediķu darbs ir nenovērtējams – tās ir nemitīgas rūpes par cilvēku veselību, nepieciešamības gadījumā glābjot pacientu dzīvības. Turklāt slimniekiem grūtā brīdi nav nekā svarīgākā, kā sajust ārsta vai māsas sapratni un sirds siltumu. Mediķu profesija nemainīgi ir bijusi un būs viena no svarīgākajām profesijām, kas palīdz cilvēkiem atgūt pašu svarīgāko – veselību.

Hipokrāta zvērestā ir teikts, ka „ārstēšanas māksla ir pati izcilākā no visām mākslām”. Tā ir kolektīva māksla, jo labs rezultāts sagaidāms tikai tad, ja visa mediķu komanda, sākot no sanitāra, māsas palīga, māsas, līdz ārstam, visi kā viens, katru lēmumu un rīcību vērsīs uz kopīgu mērķi – nodrošināt vislabāko veselības aprūpi ikkatram pacientam.

25. maijā Ilūkstes novada centrālajā bibliotēkā notika medicīnas darbiniekiem veltīts atceres pasākums „Medicīnas pirmsākumi Ilūkstē”. Prezentācijā varēja uzzināt, kad Ilūkstē sāka darboties pirmie ārsti, kādi bija viņu pienākumi, kad uzcelta pirmā slimnīca Ilūkstē, kur tā atradās, kādiem mērķiem bija paredzēta, līdz kuram gadam tā darbojās, kādi ārsti strādāja attiecīgajos gados.

 Ilūkstes slimnīcas ārsti bija vieni no pirmajiem, kas ieviesa izbraukuma brigādes metodi. Rentgena kabinets – pirmrindas skola republikā rentgenoloģiskās palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem. Rentgenologs Ā. Arājs 60. gados veica fluorogrāfiskos izmeklējumus iedzīvotājiem un par šo lielo darba apjomu saņēma medaļu „Par darba varonību”. Vēl līdz šodienai daļa ilūkstiešu vēršas pēc palīdzības un padoma pie pensionētajiem ārstiem. Ilūkstieši ar labu vārdu atceras daudzus jo daudzus labus ārstus: Ņ. Gadžijevu, A. Gadžijevu, K. Rusakovu, T. Titovu, E. Kaskeviču, A. Lopuhu, V. Lopuhu, S. Autrumu, G. Beķeri V. Verneru, B. Nazarovu, L. Ardaševu, S. Čižovu; medmāsiņas: F, Kokaini, Ņ. Valpēteri, E. Geceviču, A. Targonsku, N. Tvardovsku, M. Androņenko, M. Vasiļjevu un I. Stašķeviču.

 Pateicamies medicīnas darbiniekiem, kas bija tik atsaucīgi un aktīvi mums palīdzēja ar fotogrāfijām un atmiņām izveidot šo prezentāciju. Paldies arī bērnudārza „Zvaniņš” mazajiem māksliniekiem un viņu muzikālajai audzinātājai O. Atroškai.

 Vēsturi nav iespējams atkārtot, taču to var saglabāt. Tautai, kas nezina un neatceras savu vēsturi, nav nākotnes.

 

 

2016 05 25 12.46.26

2016 05 25 13.00.55

2016 05 25 13.01.00

2016 05 25 13.08.25

2016 05 25 13.15.07

2016 05 25 13.29.16

2016 05 25 13.57.33