Baltais galdauts mūsu brīvībai

Baltais galdauts  mūsu brīvībai

     Jau trešo  gadu Latvijā  ir aicinājums 4. maijā svinēt Latvijas valsts neatkarības atdzimšanas svētkus savā tuvākajā kopienā, pagastā, pagalmā, ģimenē, iezīmējot un ierakstot tos kā Baltā galdauta svētkus. Viss ir tāpat kā toreiz – atminoties 1990. gada 4. maija notikumu, esam kopā un pie balti klāta galda rakstām šo dienu kā no jaunas lapas – jaunas sarunas, idejas, pārdomas un prieka sajūta!

     Svētku svinēšana ir savas valsts brīvības gara respektēšana un neprasa neko samākslotu, tik vien, kā patiesu gribu, neliekuļotu patiesību un kopābūšanu. Un vienlaikus tas daudz atbildīgāk – uzvilkt baltu domu kreklu, uzlikt uz galda baltu galdauta klājienu un atmest ienaidu, liekulību un neiecietību.

    

    

 

     Subatieši šogad 4. maijā svinēja Brīvība ielas svētkus, – dodoties  gājienā pa pavasarīgo ielu, kopā izstāstot tās vēsturi, atminoties ievērojamus cilvēkus, kas dzīvojuši Subatē, dziedot un lasot dzeju. Simboliski ir arī tas, ka Subatē Brīvības iela ir tā, pa kuru iebraucam no ārzemēm Latvijā – savās mājās.

 

    Latvijas Valsts neatkarības atjaunošanas 28. gadadienā Šēderes pagastā  uz svētku pasākumu kultūras namā pulcējās ļaudis, lai radītu kopības sajūtu, lai domātu tīras domas un runātu skaidru valodu. Sarūpētajā   svētku  koncertā izskanēja vokālo ansambļu „Saskaņa” un „Lilija” muzikālais veltījums Latvijai, kopā izdziedot tautā zināmas dziesmas, novadam veltīto himnu. Vienojoties tautasdziesmā „Pie Dieviņa gari galdi”,  visi  sēdās  pie viena  galda, sarunās šķetināja pārdomu kamolus par cerēto, iegūto un pašu veidoto brīvības sajūtu.

 

   Baltā galdauta svētki tika svinēti arī vēl palu ūdeņu apskautajā Dvietē un šoreiz tie kopā aicināja Dvietes pamatskolas (1943-1972) absolventus, skolotājus, pagasta iedzīvotājus un viesus. Par svinīgu brīdi pasākumā kļuva piemiņas plāksnes atklāšana pie skolas ēkas. Skola savu mājvietu reiz bija radusi Dvietes muižas senatnīgajā apbūvē.

     Pasākumu kuplināja  koklētāju  grupas „Austas koks” uzstāšanās,  Dvietes pamatskolas  vēstures lappušu atvēršana,  kavēšanās atmiņās, tikšanās ar skolotājiem, skolas absolventiem.

    

 

     Mirklis brīvības nav izmērāms nosacītās mērvienībās, tikvien kā mūsu apziņā tverams, un ikviens bija aicināts šo mirkli baudīt pavasarīgā gaisotnē un dziesmoti veltīt Latvijas brīvībai Ilūkstes novada kultūras centrā. Koncertā piedalījās pūtēju orķestris „Sēlija”, Ilūkstes 1. vidusskolas skolēnu koris, vokālie ansambļi „Lilija”, „Saskaņa”, „Kamenes”, solistes: Jana Dudare, Elīza Repkova, Evelīna Rusecka, Anastasija Vorslavāne.

    

     Bebrenes pagastā Baltā galdauta svētkos pie vienota svētku galda kultūras namā kopā pulcējās pagasta iedzīvotāji. Svētku koncertu  un kopābūšānu radīja un dziesmoti  piepildīja Ilūkstes novada kultūras centra vokālie ansambļi „Lilija” un „Saskaņa”. Dejiskus mirkļus  dāvāja   Daugavpils Latviešu kultūras centra deju ansamblis „Laismeņa”. Krāšņajos deju rakstos XVI Deju svētku koncerta dejās skatītāji varēja   izlasīt  Latvijas valsts brīvības un  neatkarības tapšanas stāstu no senatnes līdz pat mūsdienām. Kā veltījums Latvijas simtgades svinībām pie Bebrenes kultūras nama  tika izveidota un tagad katrā Latvijas gadalaikā citādi ziedēs un zaļos krāšņa puķudobes rota.

 

 

     Eglainē pie  kultūras nama kopā pulcējās  dažādu paaudžu  eglainieši, lai kopīgi iestādītu eglīti. Eglīte šeit ir kļuvusi par piemiņas kociņu, kas liecina par nodzīvoto pirmo Latvijas Simtgadi, par brīvības atgūšanu un par vēlējumu šim kociņam un Eglaines pagastam sagaidīt otro Simtgadi neatkarīgā Latvijā.

     Baltā galdauta svētku pasākumā varēja apskatīt Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra interešu pulciņu dalībnieku darinātos radošos darbus, iniciatīvas „100 baltie Goda cimdi Latvijai” darbus, ka arī senos latviešu baltos lina dvieļus ar krāšņajām spicēm, ko darinājušas Eglaines pagasta rokdarbnieces pirms 100 gadiem, par ko īpašs  paldies sakāms  Stefānijai Lazdānei, Lūcijai Salnai un  biedrībai „Stendera novadnieki”. Pirmo reizi konkursā „Brīvības gabaliņš” tika pieteiktas 3 kūkas par godu Latvijai. Paldies Ščedrovu un Veselovsku ģimenei par „Sentēvu tortes”, Salnu un Lisovsku ģimenei par „Dzimtas mantojuma” veidošanā  ieguldīto darbu un sirdsiltumu! Visas kūkas bija vienlīdz brīnišķīgas, tādēļ to autori tika apbalvoti ar konkursa atbalstītāju sarūpētajām veltēm. Paldies par atbalstu SIA „Madara ltd” un ZS „Mežmaļi”.


Latvijas simtgades pasākumu koordinatore Ilūkstes novadā

Sandra Stašāne